Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” piedzīvo pārmaiņas vadības komandā. Operatīvās vadības direktors un valdes loceklis Pauls Cālītis ir nolēmis atstāt savu amatu, un viņa pēdējā darba diena uzņēmumā būs 30. aprīlis.
Lēmums par aiziešanu esot personīgs, un lidsabiedrība jau ir izraudzījusies viņa pēcteci. No 1. maija šos pienākumus pārņems Roberts Strātings, kurš uzņēmumā strādā kopš pagājušā gada sākuma un pārzina lidojumu operācijas.
Pēc Paula Cālīša aiziešanas uzņēmuma valde kādu laiku strādās nepilnā sastāvā – tajā paliks divi cilvēki. Aviokompānijas padome pašlaik vērtē, kādam vajadzētu izskatīties valdes sastāvam nākotnē, lai nodrošinātu stabilitāti un efektīvu risku pārvaldību. Tas ir būtiski, jo uzņēmumā turpinās nopietns darbs pie tēriņu samazināšanas un finanšu situācijas uzlabošanas.
Jaunais operatīvās vadības direktors Roberts Strātings nav jaunpienācējs aviācijā. Viņam ir liela starptautiska pieredze, kas palīdzēs pārņemt sarežģītos ikdienas procesus. Padome šajā laikā īpaši uzrauga, kā lidsabiedrībai izdodas stiprināt savu kapitālu un vai ir iespējas vēl vairāk optimizēt izmaksas, lai uzņēmums kļūtu stabilāks.
Finansiālie izaicinājumi un investoru meklējumi
“airBaltic” pašreizējais vadītājs Erno Hildēns, kurš darbu sāka pagājušā gada nogalē, atklāti atzīst, ka uzņēmuma finanšu rādītāji ir jāuzlabo. Viņa galvenais mērķis ir sakārtot finanses tā, lai aviokompānijai vairs nebūtu jālūdz nauda no valsts budžeta. Lai gan 2025. gadā zaudējumi bija ievērojami mazāki nekā gadu iepriekš, tie joprojām sasniedza vairāk nekā 44 miljonus eiro. Kopējie ieņēmumi gan nedaudz pieauga, pārsniedzot 779 miljonus eiro.
Sākotnēji bija plānots, ka aviokompānija varētu piedāvāt savas akcijas biržā, taču šis plāns šobrīd ir apturēts. Situācija tirgū un uzņēmuma finanšu stāvoklis neļauj cerēt uz veiksmīgu akciju pārdošanu 2026. gadā. Tā vietā vadība tagad mēģina piesaistīt privātos investorus. Ja šie mēģinājumi neizdosies, pastāv iespēja, ka valstij atkal būs jāsniedz palīdzīga roka.
Prognozes rāda, ka sekmīgai darbībai ziemas sezonā uzņēmumam būs nepieciešami papildu 100 līdz 150 miljoni eiro. Turklāt lidsabiedrība jau ir vērsusies pie valsts ar lūgumu piešķirt 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu. Šāda nepieciešamība radusies, jo konflikts Tuvajos Austrumos ir negatīvi ietekmējis aviācijas nozari un radījis neplānotus izdevumus.
Pašlaik Latvijas valstij pieder gandrīz 89% uzņēmuma akciju. Nozīmīgs pavērsiens notika pagājušā gada augustā, kad par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas aviogigants “Lufthansa”, iegūstot 10% akciju. Pārējās akcijas pieder privātiem investoriem. Uzņēmuma pamatkapitāls ir nedaudz virs 41 miljona eiro, un tagad galvenais uzdevums ir atrast ceļu uz peļņu un neatkarību no valsts finansējuma.
