Latvijas bērnu literatūra un ilustrācija pēdējos gados piedzīvo īstu uzplaukumu, ko pamana ne tikai vietējie lasītāji, bet arī starptautiskā mēroga profesionāļi. Boloņas bērnu grāmatu izstāde, kas norisinās jau kopš 1963. gada, ir nozīmīgākais notikums šajā nozarē.
Šogad pasākums ir īpaši veiksmīgs Latvijas autoriem un izdevējiem, jo mūsu valsts vārds izskan vairākās prestižās kategorijās. Divas Latvijā izdotas grāmatas ir izvēlētas ekskluzīvajā “The BRAW Amazing Bookshelf” izlasē, kurā iekļūst tikai paši izcilākie darbi no visas pasaules.
Šogad žūrija izvērtēja vairāk nekā 4000 grāmatu, kas tika iesūtītas no 73 dažādām valstīm. No šī milzīgā apjoma tika atlasīti tikai 150 darbi, kurus iekļaut simboliskajā “izcilības plauktā”. Latvija šajā sarakstā ir pārstāvēta ar diviem ļoti atšķirīgiem, bet vienlīdz spēcīgiem darbiem.
Viena no tām ir izdevniecības “Zvaigzne ABC” izdotā Daces Krēsliņas grāmata “Spīdošās gaismas tracis”. Šis ir jau trešais darbs sērijā “Aizvēstures pilsētas detektīvi”. Interesanti, ka Dace Krēsliņa šajā sarakstā nav jaunpienācēja – arī iepriekšējā gadā viņas sērijas otrā grāmata izpelnījās līdzīgu atzinību. Māksliniece pati uzskata, ka viņas panākumu atslēga ir autentiskums. Viņa rada pasauli, kas viņai pašai šķiet interesanta, un šis patiesums uzrunā arī starptautisko žūriju. Dace pati veic pētniecības darbu, raksta tekstu un zīmē ilustrācijas, cenšoties radīt literatūru, kas bērniem būtu gan smieklīga, gan izglītojoša.
Tekstila māksla, kas pārtop grāmatā
Otra grāmata, kas izpelnījusies vietu prestižajā izlasē, ir izdevniecības “Liels un mazs” paspārnē iznākusī Ūnas Laukmanes bilžu grāmata “čuči, čuči”. Tā tapusi, iedvesmojoties no Māras Liniņas un Ūnas Laukmanes veidotās filmas. Pāreja no ekrāna uz papīra formātu nebija vienkārša, jo māksliniecei bija svarīgi saglabāt tekstila ilustrāciju īpašo sajūtu.
Māksliniece Ūna Laukmane atzīst, ka filcētu un šūtu elementu attēlošana drukas formātā ir liels izaicinājums. Tomēr rezultāts ir izdevies tik kvalitatīvs, ka lasītājs gandrīz vai var sajust mīksto faktūru, vienkārši skatoties uz lapaspusēm. Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes pārstāve Silvija Tretjakova norāda, ka šī grāmata spēj pārsteigt ar savu neparasto vizuālo valodu – tajā, piemēram, aitiņas ganās uz nošu līnijām. Tas ir smalks roku darbs, kas uzrunā pašus mazākos lasītājus un viņu vecākus.
Dalība Boloņas izstādē un iekļūšana izcilāko darbu sarakstos nav tikai goda jautājums. Tam ir ļoti praktiska nozīme Latvijas grāmatniecības attīstībā. Kad grāmata tiek pamanīta šādā līmenī, ārvalstu izdevniecības sāk izrādīt interesi par tās tulkošanu un izdošanu citās valstīs. Tas palīdz mūsu autoriem un māksliniekiem kļūt atpazīstamiem globālā mērogā.
Silvija Tretjakova uzsver, ka šādi panākumi kalpo kā milzīga motivācija pašiem radītājiem. Sajūta, ka tavs darbs ir novērtēts starp tūkstošiem citu, dod spēku turpināt strādāt un meklēt jaunus radošus risinājumus. Turklāt tas nostiprina Latvijas kā kvalitatīvas literatūras valsts tēlu. Pasaule sāk saprast, ka mēs varam piedāvāt unikālu un vizuāli bagātu saturu, kas izceļas uz citu fona.
Izdevniecību loma un latviskais rokraksts
Mākslinieces uzskata, ka liela nozīme ir arī izdevniecību neatlaidībai. Lai grāmata nonāktu līdz Boloņas izstādei un tiktu pamanīta, izdevējiem ir jāiegulda liels darbs tās prezentēšanā un ārvalstu kontaktu dibināšanā. Tikpat svarīga ir arī tehniska izpildījuma kvalitāte – papīra izvēle, drukas nianses un vispārējais noformējums.
Interesanti, ka šogad atzinību guvusi arī Šveicē izdota grāmata, kuras ilustrācijas veidojusi latviešu māksliniece Elīna Brasliņa. Tas kārtējo reizi pierāda, ka latviešu ilustratoru rokraksts ir konkurētspējīgs un pieprasīts arī ārpus mūsu valsts robežām. Šis “latviskais redzējums”, par ko runā paši mākslinieki, ir mūsu lielākā vērtība, kas ļauj izcelties starptautiskajā vidē. Papildus tam, Hansa Kristiana Andersena balvas nominācija ilustratorei Gundegai Muzikantei tikai apstiprina, ka Latvijas bērnu literatūra šobrīd piedzīvo savus zelta laikus.
