Boeing rūpnīcas darbinieki ir nobalsojuši par vienošanās pieņemšanu un vairāk nekā septiņas nedēļas ilgā streika pārtraukšanu. Šis solis paver ceļu aviobūves un kosmosa gigantam atsākt pārdotākās lidmašīnas ražošanu un gūt tik ļoti vajadzīgos naudas līdzekļus.
Starptautiskās Mašīnistu un aviācijas un kosmiskās aviācijas darbinieku arodbiedrības Sietlas apgabala vadītāji paziņoja, ka 59 % balsojušo biedru piekrita apstiprināt uzņēmuma ceturto oficiālo piedāvājumu un trešo, par kuru tika balsots. Vienošanās ietver 38 % algu palielinājumu četru gadu laikā, kā arī ratifikācijas un produktivitātes prēmijas.
Tomēr Boeing neizpildīs streikotāju prasības atjaunot uzņēmuma pensiju plānu, kas tika iesaldēts gandrīz pirms desmit gadiem.
Tagad Boeing var atsākt ražošanu
Līguma ratifikācija vēlēšanu dienas priekšvakarā ir pavērusi ceļu lielākajam ASV ražotājam un valdības darbuzņēmējam atsākt darbu Klusā okeāna ziemeļrietumu montāžas līnijās, kas dīkstāvē bija 53 dienas.
Bank of America analītiķi pagājušajā mēnesī aprēķināja, ka Boeing zaudējumi streika laikā bija aptuveni 50 miljoni ASV dolāru (46 miljoni eiro) dienā. Tas neietekmēja rūpnīcu Dienvidkarolīnā, kur uzņēmums ražo 787 lidmašīnas un kurā nepiedalās arodbiedrības.
Boeing izpilddirektors Kellijs Ortbergs vēstulē darbiniekiem paziņoja, ka ir gandarīts par panākto vienošanos: “Lai gan pēdējie mēneši mums visiem ir bijuši grūti, mēs visi esam vienas komandas daļa,” sacīja Ortbergs. “Mēs virzīsimies uz priekšu, tikai uzklausot un strādājot kopā. Priekšā ir daudz darba, lai atgrieztos pie izcilības, kas padarīja Boeing par ikonisku uzņēmumu.”
Panākts kompromiss, bet Boeing paliek nelokāms pensiju jautājumā
Saskaņā ar arodbiedrības sniegto informāciju 33 000 tās pārstāvēto darbinieku var atgriezties darbā jau trešdien vai līdz pat 12. novembrim. Ortbergs sacīja, ka ražošanas atsākšana varētu prasīt “pāris nedēļas”, daļēji tāpēc, ka dažiem darbiniekiem varētu būt nepieciešama pārkvalifikācija.
Boeing mašīnistu vidējais gada atalgojums pašlaik ir 75 608 ASV dolāri (69 383 eiro), un saskaņā ar jauno līgumu tas pieaugs līdz 119 309 ASV dolāriem (109 486 eiro), norāda uzņēmums. Arodbiedrība norādīja, ka solītā algas paaugstinājuma saliktā vērtība līguma darbības laikā palielināsies par vairāk nekā 43 %.
ASV prezidents Džo Baidens apsveica mašīnistus un Boeing par panākto vienošanos, kas, pēc viņa teiktā, atbalsta taisnīgumu darbavietā un uzlabo darbinieku iespējas cienīgi pensionēties. Viņš sacīja, ka šī vienošanās ir svarīga Boeing kā “Amerikas aviācijas un kosmosa nozares kritiski svarīgas daļas” nākotnei.
Vētrains gads Boeing
Turpinot streiku, Boeing būtu nonācis vēl lielākā finansiālā apdraudējumā un nedrošībā. Pagājušajā mēnesī Ortbergs paziņoja par plāniem atlaist aptuveni 17 000 darbinieku un par akciju pārdošanu, lai novērstu uzņēmuma kredītreitinga samazināšanu.
Streiks sākās 13. septembrī, kad 94,6 % aptaujāto noraidīja uzņēmuma piedāvājumu četru gadu laikā paaugstināt algas par 25 %, kas ir daudz mazāk nekā arodbiedrības sākotnējā prasība palielināt algas par 40 % trīs gadu laikā.
Strādnieku konflikti – pirmais Boeing mehāniķu streiks kopš astoņu nedēļu ilgas atteikšanās no darba 2008. gadā – bija pēdējā neveiksme nestabilajā aviācijas un kosmosa giganta gadā. Streiks 2008. gadā ilga astoņas nedēļas, un tas uzņēmumam katru dienu izmaksāja aptuveni 100 miljonus ASV dolāru (92 miljonus eiro) atlikto ieņēmumu. Streiks 1995. gadā ilga 10 nedēļas.
Boeing šogad ir pakļauts vairākām federālām izmeklēšanām pēc tam, kad janvārī Alaska Airlines lidmašīnas 737 Max lidojuma laikā no lidmašīnas 737 izsprāga durvju aizbīdnis. Federālie regulatori noteica Boeing lidmašīnu ražošanas ierobežojumus, kas, pēc viņu teiktā, ilgs tik ilgi, līdz viņi būs pārliecināti par uzņēmuma ražošanas drošību.
Incidents ar durvju aizbāzni atjaunoja bažas par 737 Max drošību. Divas no šīm lidmašīnām 2018. un 2019. gadā nepilnu piecu mēnešu intervālā bija avarējušas, bojā gājuši 346 cilvēki. Toreizējais izpilddirektors, kura centieni salabot uzņēmumu cieta neveiksmi, martā paziņoja, ka atkāpsies no amata. Jūlijā Boeing piekrita atzīt savu vainu sazvērestībā krāpšanā par regulatoru maldināšanu, kuri apstiprināja 737 Max.