Donaldam Trampam atgriežoties ASV prezidenta amatā, vairāki tirgi spēcīgi reaģē uz viņa politikas maiņu. Lūk, pieci uzvarētāji un zaudētāji, investoriem pielāgojoties jaunajai ASV administrācijai.
Donalds Tramps ir atgriezies Baltajā namā kā 47. ASV prezidents, kļūstot par pirmo prezidentu, kurš kopš Grovera Klīvlenda 19. gadsimta beigās ir bijis divus termiņus pēc kārtas, un tas atstāj tālejošu ietekmi uz pasaules ekonomiku un tirgiem.
Viņa Republikāņu partija ir ieguvusi kontroli pār ASV Senātu – ASV Pārstāvju palāta vēl nav nodota izšķiršanai -, tādējādi dodot viņam spēcīgu mandātu, lai īstenotu savu politisko programmu, kas vērsta uz zemiem nodokļiem korporācijām, augstiem importa tarifiem un valdības izdevumu samazināšanu.
Tomēr viens no viņa darba kārtības galvenajiem aspektiem ir arī ievērojami augstāki tarifi – līdz pat 60% Ķīnas importam un 10% citām precēm -, kas varētu mainīt ASV tirdzniecības dinamiku.
Pasaules akciju tirgi pozitīvi reaģēja uz Trampa uzvaru, investoriem atviegloti uzelpojot, ka neīstenosies Harisas administrācijas plānotā lielo nodokļu ieviešana. Dolāra kurss attiecībā pret citām valūtām nostiprinājās, jo analītiķi paredz inflācijas spiedienu un iespējamu stingrāku Federālo rezervju sistēmas nostāju.
Pieci tirgus uzvarētāji, Trampam kļūstot par 47. ASV prezidentu
Mazo uzņēmumu akcijas Russell 2000 indekss, kas atspoguļo ASV mazās kapitalizācijas uzņēmumus, tirdzniecības sākumā Eiropā pieauga par vairāk nekā 6 %, tuvojoties rekordaugstam līmenim un uzrādot lielāko vienas dienas pieaugumu divu gadu laikā. Gaidāms, ka Trampa protekcionistiskā nostāja nāks par labu vietējiem ražotājiem, jo augstāki importa tarifi palielinās ārvalstu konkurentu izmaksas, tādējādi ASV mazkapitāla uzņēmumiem nodrošinot konkurences priekšrocības.
Krievijas aktīvu tirgi liek likmes uz iespējamu ASV sankciju mīkstināšanu pret Krieviju, Maskavas biržas (MOEX) indeksam pieaugot par 3.3%, apsteidzot Eiropas kolēģus. Krievijas enerģētikas gigants Gazprom pieauga par 4%, savukārt lielākās Krievijas finanšu iestādes Sberbank vērtība pieauga par vairāk nekā 3%.
Tesla akcijas pirmstirgus tirdzniecībā pieauga par 14 %, jo uzņēmums, šķiet, ir gatavs gūt labumu no Trampa atjaunotajiem centieniem noteikt augstākus tarifus Ķīnas un Eiropas elektriskajiem transportlīdzekļiem.
Trampa atbalsts ierobežojumu atcelšanai finanšu tirgos, tostarp kriptovalūtās, izraisīja Bitcoin kāpumu par gandrīz 8% vienas nakts laikā, sasniedzot jaunu visu laiku augstāko līmeni – 75 000 ASV dolāru (69 000 eiro).
Lielākās ASV bankas, tostarp Wells Fargo, Citigroup un Bank of America, pirmstirgus tirdzniecībā pieauga par aptuveni 8%. Tā kā gaidāms, ka Trampa politika palielinās tirdzniecības ieņēmumus un palielinās procentu maržas, Volstrītas bankas paredz labas peļņas perspektīvas. Arī JPMorgan un Morgan Stanley guva aptuveni 7% pieaugumu katra.
Pieci tirgus zaudētāji, kad Tramps nodrošina ASV vēlēšanas
Atjaunojamās enerģijas akcijas cieta ievērojamu triecienu, jo gaidāms, ka Trampa politika samazinās subsīdijas zaļajām iniciatīvām. First Solar akcijas samazinājās par 12%, savukārt Enphase Energy un NextEra Energy akcijas samazinājās attiecīgi par 10% un 8%, atspoguļojot tirgus bažas par samazināto federālo atbalstu nozarei.
Ķīnas eksportētājiem saskaņā ar Trampa protekcionistisko tirdzniecības politiku draud augstāki ASV muitas tarifi, un no Ķīnas importētajām precēm varētu tikt piemērots 60% muitas tarifs. Rezultātā Honkongas indekss Hang Seng samazinājās par 2.6%, un Ķīnas lielākā elektrisko transportlīdzekļu ražotāja BYD akcijas samazinājās par 3.6%.
Eiro ekonomisti sagaida, ka dolāra kurss nostiprināsies, jo Trampa politika varētu veicināt inflāciju, mudinot Federālo rezervju sistēmu pieņemt stingrāku monetāro politiku. Trešdien eiro vērtība samazinājās par 1,7 %, kas bija straujākais kritums vienā dienā kopš Kovid-19 izraisītās izpārdošanas 2020. gada martā, jo investori drošības nolūkos pievērsās dolāram.
Trampa administrācijas fiskālie plāni, visticamāk, līdz 2035. gadam palielinās ASV valsts parādu par 7,75 triljoniem ASV dolāru (7,1 triljonu eiro), palielinot parāda attiecību pret IKP līdz 143%, liecina Atbildīga federālā budžeta komitejas dati. Trešdien 10 gadu Valsts kases obligāciju ienesīgums pieauga par vairāk nekā 10 bāzes punktiem līdz gandrīz 4.5%, atspoguļojot aizņemšanās vajadzību pieaugumu un no tā izrietošo lejupvērsto spiedienu uz Valsts kases aktīvu vērtību.
Vācijas autoražotājus smagi ietekmēja gaidas par augstākiem ASV tarifiem importētajiem automobiļiem. Porsche, BMW, Mercedes un Volkswagen akciju vērtība samazinājās attiecīgi par 6.5%, 6.4%, 5% un 4.9%, ņemot vērā bažas, ka Trampa tirdzniecības politika varētu vēl vairāk samazināt rentabilitāti jau tā sarežģītajā Eiropas autoražotāju tirgū.