Vācijas ekonomiskais noskaņojums novembrī piedzīvoja strauju lejupslīdi, analītiķiem norādot uz spēcīgu iekšpolitiskā strupceļa un globālās nenoteiktības kombināciju pēc Donalda Trampa ievēlēšanas Amerikas Savienotajās Valstīs.
Neskatoties uz īsu atveseļošanos oktobrī, Vācijas finanšu ekspertu noskaņojums atkal ir pasliktinājies, ko nomāc valsts koalīcijas valdības ilgstošās cīņas un Trampa neparedzamā tirdzniecības programma.
ZEW ekonomikas noskaņojuma indekss, kas izseko līdz pat 300 ekonomistu, baņķieru un nozares analītiķu perspektīvām, novembrī nokritās līdz 7,1 punktam, salīdzinot ar 13,1 punktu oktobrī.
Šis jaunākais ZEW rādītājs ir indeksa otrs zemākais līmenis 2024. gadā. Arī uzskati par Vācijas pašreizējo ekonomisko situāciju ir pasliktinājušies. ZEW pašreizējās situācijas indekss, kas parāda, kā finanšu tirgus eksperti uztver pašreizējos ekonomiskos apstākļus, nokritās par 4,5 punktiem līdz -91,4.
Vienlaikus Federālais statistikas birojs otrdien apstiprināja, ka Vācijas kopējā inflācija oktobrī pieauga līdz 2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, salīdzinot ar 1,6% septembrī un atbilst iepriekšējām aplēsēm.
Novembrī ZEW ekonomikas noskaņojuma indekss eirozonā samazinājās no 20,1 punkta oktobrī līdz 12,5, atpaliekot no tirgus gaidītā rādītāja 20,1. Līdzīgi kritās viedokļi par eirozonas pašreizējo situāciju, indeksam samazinoties par 3,0 punktiem līdz -43,8.
Saskaņā ar ZEW prezidenta Ahima Vambaha teikto, Vācijas ekonomiskais noskaņojums atspoguļo pastāvīgās bažas par politiskajiem un tirdzniecības riskiem, īpaši saistībā ar nesenajiem notikumiem ASV.
“Ekonomiskās cerības uz Vāciju ir aizēnojušas Trampa uzvara un Vācijas valdības koalīcijas sabrukums,” sacīja Vambahs. Viņš piebilda, ka ekonomiskais noskaņojums ASV pieaug, savukārt Ķīnas un eirozonas perspektīvas ir kļuvušas pesimistiskākas.
Vambahs paskaidroja: “ASV prezidenta vēlēšanu iznākums, visticamāk, būs galvenais iemesls šim… ļoti dinamiskai ekonomisko gaidu attīstībai.”
Vācijas iekšējie izaicinājumi saskaras ar ģeopolitisko spriedzi
Vambahs uzsvēra, ka Vācijas ekonomiskos izaicinājumus papildina pastāvīgā ģeopolitiskā spriedze, un sagaidāms, ka Donalda Trampa tirdzniecības politika radīs papildu spriedzi.
“Eiropa gūst labumu no atvērtiem tirgiem. Savukārt Tramps vēlas ieviest augstākus tarifus un samazināt nodokļus uzņēmumiem ASV. Tas saasinās Eiropas ekonomiskās problēmas, jo Eiropas uzņēmumi jutīsies vēl vairāk spiesti ražot ASV, nevis piegādāt tur gatavu produkciju,” atzīmēja Vambahs.
Vambahs arī uzsvēra, ka Vācijai steidzami nepieciešama aktīvāka valdība, lai virzītu investīciju programmu, stiprinātu infrastruktūru un koncentrētos uz Eiropas ekonomisko drošību. Viņš uzsvēra, ka tikai pieturēšanās pie fiskālā konservatīvisma neatrisinās Vācijas strukturālās problēmas.
“Vācijai steidzami ir vajadzīga valdība, kas spēj veikt pasākumus, kas samazina klimata politiku līdz tās efektīvajam kodolam,” sacīja Vambahs, aicinot uz stingru, uz investīcijām vērstu pieeju, lai nodrošinātu. noturība pieaugošajiem ekonomiskajiem pretvējiem.
Ietekme uz tirgu: Krājumi un eiro kritums
Vācijas DAX indekss otrdienas rīta tirdzniecības laikā nokritās par 0.7%, atspoguļojot kritumu visos Eiropas indeksos, turklāt arī plašākais eiro STOXX 50 kritums par 0.7%.
Farmācijas un augkopības zinātņu giganta Bayer AG akciju vērtība kritās par vairāk nekā 11% zemo ieņēmumu un pazemināto nākotnes prognožu dēļ.
Visā plašākā eirozonas tirgū Francijas CAC 40 radīja zaudējumus ar kritumu par vairāk nekā 1%. Luksusa uzņēmumu, piemēram, Kering un LVMH, akcijas samazinājās attiecīgi par 4,6% un 2,2%, investoriem izsakoties piesardzīgi pret Trampa piedāvātajiem tirdzniecības ierobežojumiem, kas varētu kaitēt Eiropas eksportam uz galvenajiem tirgiem, tostarp Ķīnu.
Investoru satraukumu par Trampa administrāciju vēl vairāk izraisīja spekulācijas, ka ASV senators Marko Rubio, plaši pazīstamais Ķīnas vanags, varētu tikt izvēlēts valsts sekretāra amatā.