Eiropas dabasgāzes cenas pieaug, iezīmējot nenoteiktību par pietiekamām piegādēm un pieaugošu pieprasījumu, jo Eiropa tuvojas trešajai ziemai kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Taču šobrīd šķiet, ka nepieciešamās dabasgāzes rezerves ir piegādātas un nodrošinātas.
Dr Jusefs Alshammari, Londonas Enerģētikas ekonomikas koledžas prezidents, Euronews Business sacīja: “Nenoteiktības pārprodukcija turpina dominēt tirgos, neskatoties uz to, ka ir pieejamas pietiekamas gāzes rezerves.”
Viņš piebilda, ka ES gāzes krātuves jauda bija 90% augustā, krietni pirms termiņa, un “šobrīd gāzes krātuves ir 95% pilnas, kas ir krietni virs 100 miljardiem kubikmetru”.
Taču zemākas temperatūras dēļ pieaugušais pieprasījums pēc apkures un elektrības jau ir pārbaudījis jaudas jau novembra pirmajās nedēļās.
Saskaņā ar Gas Infrastructure Europe datiem nesenā zemā temperatūra palielināja gāzes izņemšanas apjomu Eiropā novembra pirmajās divās nedēļās, sasniedzot gandrīz 4% (4,29 miljardus m3) no visas Eiropas gāzes uzglabāšanas jaudas.
Alshammari sagaida, ka līdz 2025. gada pavasarim uzglabāšanas līmenis nebūs tik augsts, kā tas bija iepriekšējās ziemas beigās, 2024. gada aprīlī, kad tie bija 60% no jaudas. “Šķiet, ka šoziem tie varētu būt krietni zem 50%, kas nozīmē, ka Eiropai nākamgad būs jāiegādājas daudz vairāk gāzes, lai atjaunotu gāzes uzglabāšanu gandrīz pilnā līmenī. Tas apvienojumā ar salīdzinoši vēsāku laiku, visticamāk, saglabās cenas pamatoti augstā līmenī, salīdzinot ar to līmeni iepriekšējā ziemā, kas bija salīdzinoši maigāka.”
Riski, kas ietekmē enerģijas cenas Eiropā
Ģeopolitiskā spriedze, ko izraisa ASV un Krievija, ir galvenais enerģijas cenu riska faktors kontinentā. “Lai gan es paredzu, ka šī spriedze, visticamāk, mazināsies ievēlētā prezidenta Trampa laikā, izskatās, ka pašreizējās ASV administrācijas atlikušās dienas situāciju padara sarežģītāku, kas palielinās enerģijas cenu svārstības gan attiecībā uz naftu, gan gāzi. ” sacīja Alshammari.
Dabasgāzes cenas ceturtdienas tirdzniecībā bija augstākajā līmenī gada laikā. Nenoteiktība Eiropā pieauga vēl vairāk, jo Krievijas Gazprom 16.novembrī apturēja dabasgāzes plūsmu uz Austriju valstu strīda dēļ.
Tikmēr lielais līgums, kas atļauj Krievijas gāzes tranzītu caur Ukrainu, drīz beigsies 2025. gada 1. janvārī, riskējot, ka puse no atlikušā Krievijas cauruļvadu gāzes eksporta uz ES tiks izņemta no enerģijas klāsta pieprasījuma maksimuma laikā.
“Jebkurš turpmāks Krievijas gāzes piegādes pārtraukums Eiropai, visticamāk, sarežģīs situāciju Eiropas valstīm, kuras paļaujas uz šīm piegādēm, kas nozīmē, ka ES uzglabāšana būs pakļauta spiedienam,” sacīja Alshammari, piebilstot, ka viņš sagaida, ka turpmākajās nedēļās cenas turpinās pieaugt, jo rodas turpmāki piegādes traucējumi vai lielāka nenoteiktība.
Cik daudz atjaunojamā enerģija var segt Eiropas pieprasījumu
Raugoties uz tendencēm visa gada garumā, pieprasījums pēc gāzes samazinās. 2022. gadā tas bija 350 miljardi kubikmetru, bet pagājušajā gadā tas saruka līdz 295 mrd. Saskaņā ar Enerģētikas ekonomikas un finanšu analīzes institūta datiem 2024. gada pirmajos sešos mēnešos ES gāzes patēriņš, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 3,2%.
Šķiet, ka šis kritums ir saistīts ar atjaunojamo energoresursu jaudas palielināšanos un uzlabotiem energoefektivitātes pasākumiem.
“Atjaunojamās enerģijas īpatsvars pagājušajā gadā ievērojami palielinājās, sasniedzot 44,7% no ES saražotās elektroenerģijas, kas ir par 12,4% vairāk nekā 2022.gadā,” sacīja Alshammari, piebilstot, ka fosilā kurināmā īpatsvars samazinājies par 19,7% līdz 32,5. % no kopējās elektroenerģijas ražošanas ES.
Tomēr, pēc Londonas Enerģētikas ekonomikas koledžas prezidenta domām, no enerģētikas krīzēm un elektrības cenu kāpuma nevar izvairīties, tikai paļaujoties uz atjaunojamiem energoresursiem.
“Dažas Eiropas valstis, piemēram, Austrija, Norvēģija un Islande, ir labā stāvoklī, lai izmantotu hidroenerģiju bez ievērojama enerģijas cenu pieauguma. Tomēr es nedomāju, ka Eiropa var pilnībā paļauties uz atjaunojamiem energoresursiem.”
Pēc Alshammari domām, kā līdzeklis varētu kalpot energoefektivitātes uzlabošana un energoresursu dažādošana. “Viens no galvenajiem faktoriem, kas izglāba Eiropu enerģētikas krīzes laikā 2021. un 2022. gadā, bija būtisks energoefektivitātes uzlabojums, īpaši Vācijā, ogļu kā enerģijas avota atkārtota izmantošana un daudzu atomelektrostaciju atkārtota aktivizēšana. Francijā kodolenerģija sasniedza 22,8% no ES saražotās enerģijas.’’