Augstākā tiesa ir gatava apstiprināt likumu, kas aizliedz TikTok darbību ASV nacionālās drošības apsvērumu dēļ, ja vien tās Ķīnā bāzētais mātesuzņēmums nepārdos platformu pirms 19. janvārī noteiktā termiņa.
Tiesas deviņi tiesneši uzklausīja TikTok pārstāvošos juristus un satura veidotājus, kuri apgalvoja, ka aizliegums pārkāpj vārda brīvības aizsardzību vairāk nekā 170 miljoniem šīs platformas lietotāju ASV.
ASV valdība apgalvoja, ka bez pārdošanas Ķīna varētu izmantot TikTok kā instrumentu spiegošanai un politiskai manipulācijai.
Augstākās tiesas lēmums jāpieņem dažu dienu laikā. Jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps, kurš pēc nedaudz vairāk nekā nedēļas atgriezīsies Baltajā namā, tagad iebilst pret šo aizliegumu.
Likums paredz, ka TikTok mātesuzņēmumam ByteDance 19. janvārī ir jāpārdod tas ASV vai jāpārtrauc darbība. Uzņēmums ir paziņojis, ka nepārdos īsformāta video platformu.
Kongress pieņēma šo likumu ar atbalstu gan no Demokrātu, gan Republikāņu partijas, un tas bija kulminācijas brīdis gadiem ilgi paustajām bažām par plaši populāro platformu, kas ir pazīstama ar saviem virālajiem video un piesaisti jauniešu vidū.
Tiesību akts neaizliedz lietot šo lietotni, bet pieprasa, lai tādi tehnoloģiju giganti kā Apple un Google pārtrauktu to piedāvāt un ierobežotu atjauninājumus, kas, pēc analītiķu domām, laika gaitā to iznīcinātu.
TikTok vairākkārt ir noliegusi jebkādu iespējamu Ķīnas Komunistiskās partijas ietekmi un ir paziņojusi, ka likums pārkāpj tās lietotāju vārda brīvības tiesības, kas noteiktas ar Pirmo grozījumu.
Bijušais ASV ģenerāladvokāts Noels Fransisko, kurš uzstājās platformas vārdā, uzsvēra, ka aizliegums amerikāņu populārākajai runas platformai varētu arī pavērt durvis bīstamai cenzūras formai. Viņš apgalvoja, ka “valdība nevar ierobežot runu, lai aizsargātu mūs no runas”.
Platformas veidotāju pārstāvis apgalvoja, ka viņiem jābūt brīvai iespējai izmantot izdevējus pēc savas izvēles.
Stenfordas universitātes tiesību profesors Džefrijs Fišers, kurš pārstāv autorus, piektdien tiesā sacīja, ka valsts vēsturiski ir saskārusies ar “ideoloģiskām kampaņām, ko īsteno ārvalstu pretinieki”. Taču viņš sacīja, ka saskaņā ar Pirmo grozījumu tikai idejas nerada draudus valsts drošībai.
Tieslietu departamenta juriste Elizabete B. Prelogara tiesai sacīja, ka ByteDance saiknes ar Ķīnas valdību padara to par valsts drošības apdraudējumu. Viņa sacīja tiesai, ka Pekina “jebkurā brīdī varētu izmantot TikTok, lai kaitētu Amerikas Savienotajām Valstīm”.
Gandrīz trīs stundu ilgās argumentācijas laikā deviņi tiesneši atkal un atkal atgriezās pie bažām par valsts drošību, kas bija pamatā likuma pieņemšanai, vienlaikus pētot arī jautājumus par vārda brīvību.
Decembrī ievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps mudināja tiesu atlikt lēmuma pieņemšanu, līdz viņš atgriezīsies Baltajā namā, lai viņš varētu meklēt “politisku risinājumu”, lai atrisinātu attiecīgos jautājumus.
TikTok jau ir aizliegts lietot valsts ierīcēs daudzās valstīs, tostarp Apvienotajā Karalistē. Dažās valstīs, tostarp Indijā, tai draud vēl pilnīgāki aizliegumi.
Pagājušā gada decembrī trīs tiesnešu apelācijas tiesa atstāja likumu spēkā, norādot, ka Ķīna darbojas ar privātu uzņēmumu starpniecību, un apgalvojot, ka šis pasākums ir pamatots kā “daļa no plašākiem centieniem novērst pamatotus valsts draudus valsts drošībai”.