Apvienotajā Karalistē joprojām ir viens no augstākajiem inflācijas rādītājiem G7 valstīs, ko galvenokārt nosaka pieaugošās enerģijas cenas un pastāvīgās piegādes ķēdes problēmas.
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) jauno analīzi Apvienotā Karaliste joprojām cīnās ar augstu cenu līmeni, kopš 2024. gada jūnija piedzīvojot visstraujāko inflāciju starp G7 valstīm.
Ar G7 apzīmē pasaules industriāli attīstītāko valstu grupu, kurā ietilpst Apvienotā Karaliste, ASV, Francija, Itālija, Kanāda, Vācija un Japāna.
Apvienotās Karalistes 2024. gada novembra patēriņa cenu indekss, ieskaitot īpašnieku mājokļu izmaksas (CPIH), gada izteiksmē sasniedza 3,5 %. Salīdzinājumā ar 3,2 % oktobrī.
Tas bija arī gandrīz trīskāršojies Francijas gada inflācijas rādītājam tajā pašā mēnesī, kas bija 1,3%, vienlaikus tas bija ievērojami augstāks nekā jebkurā no pārējām G7 valstīm.
Japānā novembrī bija otrais augstākais gada inflācijas līmenis G7 valstīs – 2.9%, Vācijā – 2.2%, bet Itālijā – 1.3%. Kanādas gada inflācijas līmenis 2024. gada novembrī bija 1.9%, savukārt ASV gada inflācijas līmenis bija 2.7%.
Arī Apvienotās Karalistes patēriņa cenu indekss (CPI), kas ir biežāk izmantotais inflācijas rādītājs, 2024. gada novembrī gada izteiksmē pieauga par 2.6% salīdzinājumā ar 2.3% oktobrī. Tas joprojām bija ievērojami augstāks nekā Anglijas Bankas (Bank of England – BoE) noteiktais 2% mērķis, neraugoties uz pēdējo mēnešu konsekventajiem centieniem kontrolēt inflāciju.
Viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka joprojām augsto inflāciju Apvienotajā Karalistē, ir enerģijas cenu kāpums pēc Krievijas iebrukumu Ukrainā, kā arī Izraēlas un Hamasa konflikta. Enerģijas cenas vēl vairāk palielinājušas arī augošās enerģijas vairumtirdzniecības cenas.
Enerģijas vairumtirdzniecības cenas Apvienotajā Karalistē palielinājās galvenokārt tāpēc, ka pēc pandēmijas uzplaukuma, tautsaimniecībai atsākot normālu uzņēmējdarbības un rūpniecības darbību, strauji pieauga enerģijas pieprasījums. Apvienotajā Karalistē 2024. gadā bija arī aukstāka ziema, nekā gaidīts, kas palielināja pieprasījumu pēc apkures.
Pēdējo mēnešu laikā ir palielinājušās arī enerģijas sadales tīklu izmaksas, kā rezultātā vairāki enerģijas piegādātāji šos sadārdzinājumus novirzīja uz patērētājiem, tādējādi palielinot enerģijas rēķinus un saasinot inflāciju.
Tā kā vairāki naftas un gāzes uzņēmumi šobrīd atsakās no fosilā kurināmā un cenšas pāriet uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, ir vērojams arī īstermiņa enerģijas cenu kāpums, bet atjaunojamo energoresursu izmantošana tiek palielināta, lai apmierinātu pieprasījumu.
Pandēmijas laikā arī Apvienotajā Karalistē, tāpat kā vairākās citās pasaules daļās, palielinājās pieprasījums pēc patēriņa precēm, jo īpaši strauji pieauga iepirkšanās tiešsaistē un e-komercija. Tas izraisīja ievērojamus piegādes ķēdes sastrēgumus un traucējumus, kas joprojām turpinās vairākās valsts daļās un ir veicinājuši cenu kāpumu.
Ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos, piemēram, uzbrukumi Sarkanajā jūrā, ir vēl vairāk saasinājusi šo situāciju, izraisot vairākus pārvadājumu kavējumus un atcelšanas gadījumus. Tas īpaši ietekmēja Apvienoto Karalisti, jo šī valsts ir liela preču neto importētāja un tādējādi ir neaizsargāta pret svārstīgajiem globālajiem faktoriem.
Tāpat pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ievērojami pieauga arī pārtikas un lauksaimniecības produktu cenas, jo abas valstis ir nozīmīgas pasaules lauksaimniecības produktu ražotājas. Tāpēc pēdējā laikā strauji pieaugušas tādu svarīgu preču cenas kā kukurūza, kvieši, minerālmēsli un saulespuķu eļļa.
Arī Apvienotajā Karalistē pēdējos mēnešos vērojams spēcīgs darba samaksas pieaugums, kas liecina par joprojām noturīgu darba tirgu, kas savukārt arī veicinājis inflācijas kāpumu.