Vara cena 2025. gadā ir pieaugusi, sasniedzot trīs nedēļu maksimumu, ņemot vērā spēcīgo pieprasījumu Ķīnā, ņemot vērā Pekinas īstenotos stimulējošos pasākumus. Tomēr gaidāms, ka Trampa noteiktie muitas tarifi ierobežos augšupvērsto tendenci gada laikā.
Vara cenām 2025. gadā bija spēcīgs sākums, gada pirmajās sešās tirdzniecības dienās pieaugot par vairāk nekā 6%. Ceturtdien plkst. 5.10 pēc EKT sākuma vara nākotnes līgumu cenas COMEX ceturto tirdzniecības dienu pēc kārtas pieauga līdz 4,29 ASV dolāriem (4,17 eiro) par mārciņu, kas ir augstākais līmenis kopš 11. decembra.
Vara cenu kāpums liecina, ka bāzes metāls šogad joprojām saskaras ar piedāvājuma ierobežojumiem un pieaugošu pieprasījumu.
Pasaules rūpniecības pāreja uz atjaunojamo enerģiju, elektrotransportlīdzekļiem un augošais mākslīgā intelekta sektors ir kopīgi veicinājuši vara pieprasījuma perspektīvas. Tomēr nepietiekamās investīcijas vara ieguvē var būt problēma vēl vairākus gadus.
S&P Global ziņojumā norādīts, ka 2025.-2026. gadā pasaules vara raktuvju ražošanas apjoms sasniegs 23,5 miljonus tonnu, bet pēc tam līdz 2035. gadam samazināsies par 2,3 % gadā. Tuvākajā laikā Ķīnas stimulēšanas cerības un tās pārstrādes rūpnīcu jaudas pārpalikums varētu būt galvenie vara cenas virzītājspēki.
Ķīnas stimulēšanas cerības veicina pozitīvas pieprasījuma prognozes
Vara cena 2024. gadā bija svārstīga. Šī parastā metāla cena pirmajos piecos mēnešos strauji pieauga, maijā sasniedzot rekordaugstu līmeni virs 5 ASV dolāru (4,9 eiro) par mārciņu, bet pēc tam līdz augustam piedzīvoja strauju kritumu, kura laikā svārstīgumu noteica Ķīna.
Ķīna ir pasaulē lielākais vara piegādātājs un patērētājs, kā arī viens no galvenajiem dalībniekiem, kas veicina globālo pāreju uz zaļo enerģiju.
Pagājušā gada septembrī Ķīnas valdība paziņoja par plašiem stimulēšanas pasākumiem, t.sk. galveno aizdevumu likmju samazināšanu, tiešu naudas līdzekļu iepludināšanu, emitējot parādsaistības, un nekustamā īpašuma iegādes priekšapmaksas sliekšņa samazināšanu, lai atbalstītu savu gauso tautsaimniecību.
Tas izraisīja jaunu cenu kāpuma vilni parasto metālu tirgos. Tomēr vara cenu kāpums bija īslaicīgs, jo pasaules otrajā lielākajā tautsaimniecībā trūka turpmākas materializētas politikas. Cenu kāpumu ierobežoja arī Trampa uzvara ASV vēlēšanās, ko izraisīja strauji augošais ASV dolāra kurss.
Līdz 2024. gada beigām vara cenas noslīdēja līdz nedaudz zem 4 ASV dolāriem (3,9 euro) par mārciņu pēc tam, kad 30. septembrī bija sasniegušas gada otro augstāko līmeni – 4,8 ASV dolārus (4,7 euro) par mārciņu.
Gaidāms, ka Ķīna 2025. gadā paātrinās stimulēšanas pasākumus, īpaši ņemot vērā Trampa prezidentūru. Jaunākajos notikumos Ķīna paplašināja patērētāju tirdzniecības shēmu, lai veicinātu pieprasījumu, iekļaujot atbilstīgo preču sarakstā vairāk sadzīves tehnikas.
Analītiķi sagaida, ka Pekina šogad vēl vairāk samazinās procentu likmes un samazinās banku rezervju prasības, lai atbalstītu tautsaimniecības izaugsmi.
Trampa noteiktie tarifi rada negatīvu spiedienu uz vara cenām
Tomēr Trampa prezidentūra var radīt potenciālus nelabvēlīgus apstākļus parasto metālu tirgiem. Izvēlētais ASV prezidents ir solījis noteikt 60% tarifu visām precēm, kas tiek eksportētas no Ķīnas, un 25% tarifu eksportam no Meksikas un Kanādas.
Gaidāms, ka spēcīgā ASV ekonomika, augošā elektromobiļu popularitāte un mākslīgā intelekta bums turpinās veicināt pieprasījumu pēc vara izstrādājumiem.
Tomēr, neraugoties uz to, Ķīnas importa kāpums, visticamāk, radīs augšupvērstu spiedienu uz inflāciju ASV, mudinot Federālo rezervju sistēmu palēnināt tās mīkstināšanas ciklu vai pat paaugstināt procentu likmes.
Ja tas notiks, pasaules tautsaimniecība var saskarties ar turpmākas lejupslīdes problēmām, vājinot pieprasījumu pēc rūpnieciskajiem metāliem. Tikmēr spēcīgs ASV dolārs arī radītu spiedienu uz vara cenām.