Pēc gadiem ilgas robežspriedzes Indija un Ķīna, šķiet, pakāpeniski virzās uz attiecību atjaunošanu, taču joprojām pastāv lielākas problēmas un aizdomas.
Divu augstu Indijas amatpersonu vizīte Ķīnā pagājušā mēneša beigās tika uzskatīta par divpusējo attiecību atkušņa zīmi.
Jūnijā Indijas nacionālās drošības padomnieks Adžits Dovals un aizsardzības ministrs Radžnats Sings arī veica atsevišķas vizītes Šanhajas Sadarbības organizācijas (SCO) sanāksmju ietvaros.
SCO ir 10 dalībvalstu Eirāzijas drošības grupa, kurā ietilpst arī Ķīna, Krievija, Irāna un Pakistāna. Singha vizīte bija pirmā augsta ranga Indijas amatpersonas vizīte Ķīnā piecu gadu laikā.
Indijas un Ķīnas spriedzes centrā ir neskaidri definēta, 3440 km gara strīdīga robeža. Upes, ezeri un sniegotas cepures gar robežu nozīmē, ka līnija bieži mainās, daudzviet savedot karavīrus aci pret aci un dažkārt izraisot sadursmes.
Tomēr ģeopolitiskā nenoteiktība un realitāte uz vietas, šķiet, ir pamudinājušas abas puses rast kopīgu valodu vairākos jautājumos.
Janvārī Deli un Pekina vienojās atjaunot tiešos lidojumus un atvieglot vīzu ierobežojumus, kas tika noteikti pēc 2020. gada sadursmes.
Indijai Ķīna ir otra lielākā tirdzniecības partnere, un divpusējās tirdzniecības apjoms pagājušajā gadā pārsniedza 127 miljardus ASV dolāru. Tā lielā mērā ir atkarīga no Ķīnas importa, jo īpaši no retzemju minerāliem. Tāpēc miers pierobežas apgabalos ir būtisks, lai stiprinātu ekonomiskās saites.
Pievēršot arvien lielāku uzmanību Taivānai, Pekina vēlas arī mieru savā Himalaju pierobežā ar Indiju – pagaidām.
Taču stratēģiskā līmenī Ķīna aizdomājas, ka Rietumvalstis izmanto Indiju, lai līdzsvarotu tās uzplaukumu un pieaugošo ietekmi.
Tātad, papildus robežstrīda risināšanai, Pekina vēlētos uzlabojumus arī citās jomās, jo tā cer mazināt Delī pieaugošo atkarību no ASV un tās sabiedrotajiem drošības jomā.
Tas ietver lielāku Ķīnas eksportu; investīciju palielināšanu Indijā un vīzu ierobežojumu atcelšanu Ķīnas inženieriem un strādniekiem. (Indija pēc 2020. gada sadursmes bija aizliegusi desmitiem Ķīnas lietotņu un noteikusi ierobežojumus Ķīnas investīcijām, atsaucoties uz drošības apsvērumiem).
Eksperti norāda, ka strauji mainīgā ģeopolitika, īpaši ASV kopš prezidenta Trampa otrā termiņa, ir piespiedusi arī Deli vērsties pie Ķīnas.
Nesenās robežsaspīlējuma laikā ar galveno sāncensi Pakistānu maijā Deli arī pieredzēja pieaugošo militāro sadarbību starp Pekinu un Islāmābādu. Pakistāna četru dienu konfliktā izmantoja Ķīnā ražotus iznīcinātājus, pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķetes.
Pēc konflikta Tramps atkārtoti apgalvoja, ka ir bijis starpnieks starp abām pusēm pamiera panākšanā. Tas samulsināja Deli, kas uzstāj, ka ir tieši runājusi ar Pakistānas amatpersonām, lai pārtrauktu kaujas, un kategoriski noliedz jebkādu trešās puses starpniecību.
Nedēļas vēlāk Tramps arī uzņēma pusdienās Baltajā namā Pakistānas armijas komandieri Asimu Muniru, kas Deli ļoti sarūgtināja.
Tajā pašā laikā ASV un Indija arī risina saspringtas sarunas, lai panāktu tirdzniecības līgumu. Tramps jau ir draudējis noteikt savstarpējus tarifus vairākām valstīm, tostarp Indijai, ja vienošanās netiks panākta līdz 1. augustam.
Stratēģijas eksperti apgalvo, ka Vašingtona uzskata Deli par aizsargmūri pret arvien uzstājīgāko Ķīnu. Taču, ņemot vērā ASV prezidenta neparedzamību, Deli tagad pastāv šaubas par to, cik tālu ASV ies, lai atbalstītu Indiju jebkurā turpmākā konfliktā ar Ķīnu.
Četrstūrveida drošības dialogs, kas pazīstams kā Kvadrāts un kurā piedalās ASV, Japāna, Austrālija un Indija, Trampa administrācijas otrā termiņa laikā ir nostājies otrajā plānā.
Ķīna arī izmanto savu rūpniecisko spēku, lai iespiestu daudzus valstis, kas ir atkarīgas no tās importa, un tādas valstis kā Indija uzskata, ka ierobežojumi varētu ietekmēt to ekonomikas izaugsmi.
Ķīna no aprīļa noteica ierobežojumus savam importam, pieprasot uzņēmumiem iegūt atļaujas.
Indijas autobūves nozares asociācija ir brīdinājusi, ka ražošana varētu tikt nopietni ietekmēta, ja ierobežojumi drīzumā netiks atviegloti. Pēc šīm bažām Indijas valdība paziņoja, ka risina sarunas ar Pekinu.
Lai gan Ķīna vēlas veicināt uzņēmējdarbību, tā nav izrādījusi nekādas kompromisa pazīmes citos teritoriālajos strīdos ar Indiju.