Latvijā šobrīd uzkrāts aptuveni viens miljons tonnu azbesta šīfera, kas joprojām atrodas uz ēku jumtiem vai tiek uzglabāts privātīpašumos. Lai gan šī materiāla ražošana un tirdzniecība Eiropā ir aizliegta tā kaitīguma dēļ, iedzīvotāji no vecā seguma atbrīvojas lēni.
Galvenais iemesls ir augstās utilizācijas izmaksas, kas var sasniegt vairākus simtus eiro par tonnu. Rakstā aplūkots, kāpēc šis materiāls tiek uzskatīts par bīstamu, cik pašlaik maksā tā nodošana un kādas valsts atbalsta programmas plānotas iedzīvotājiem šajā gadā.
Azbesta ietekme uz labsajūtu un vidi
Azbestu saturoši izstrādājumi ir atzīti par kancerogēniem, jo to mikroskopiskās daļiņas var izraisīt nopietnas kaites. Bīstamība rodas brīdī, kad materiāls sāk drupt vai tiek mehāniski bojāts, izdalot vidē smalkus putekļus. Ja šie putekļi nonāk elpceļos, tie var radīt neatgriezeniskus bojājumus plaušām un citiem orgāniem. Jāņem vērā, ka azbesta izraisītās kaites parasti neparādās uzreiz, bet var attīstīties pat 15 līdz 20 gadus pēc saskares ar materiālu.
Kamēr šīferis uz jumta ir vesels un ciets, tas nerada tiešu apdraudējumu, taču laika gaitā ārējās vides ietekmē materiāls nolietojas. Valsts vides dienests brīdina, ka azbestu saturošus atkritumus nedrīkst jaukt ar sadzīves atkritumiem, tos aizliegts pārdot vai dāvināt citām personām. Pareiza apsaimniekošana ir vienīgais veids, kā novērst kaitīgo vielu nonākšanu apkārtējā vidē un iedzīvotāju organismā.
Nodošanas izmaksas un praktiskie risinājumi
Viens no lielākajiem šķēršļiem azbesta šīfera nodošanai ir augstā cena, kas atkarībā no uzņēmuma un atrašanās vietas svārstās no 400 līdz 600 eiro par tonnu. Pakalpojuma maksu ietekmē vairāki faktori: transportēšanas attālums līdz speciālajam poligonam, materiāla daudzums un tas, cik droši tas ir iepakots. Iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties – pasūtīt izvešanu no mājām vai pašiem nogādāt šīferi poligonā, iepriekš to sapakojot lielos celtniecības maisos.
Diemžēl augstās izmaksas veicina nelegālu atkritumu nonākšanu dabā. Ik gadu tiek saņemti simtiem ziņojumu par mežos izmestu vai zemē apraktu šīferi. Šāda rīcība ir ne tikai sodāma, bet arī bīstama, jo piesārņojums paliek vidē uz ilgu laiku. Lai palīdzētu iedzīvotājiem, Klimata un enerģētikas ministrija turpina īstenot atbalsta programmas. Pagājušajā gadā šādu iespēju izmantoja “Goda ģimenes” statusā esošās mājsaimniecības, kopumā bez maksas nododot vairāk nekā 600 tonnu šīfera.
Plānotais valsts atbalsts un droša uzglabāšana
Arī šogad tiek gatavota programma azbesta savākšanai, kurai atvēlēts finansējums 300 tūkstošu eiro apmērā. Programmu plānots atvērt līdz vasaras sākumam, un pašlaik tiek precizēts, kuras iedzīvotāju grupas varēs pretendēt uz bezmaksas nodošanu. Primāri atbalsts tiks sniegts tām daudzbērnu ģimenēm, kuras nepaspēja pieteikties iepriekšējā kārtā, taču, ja līdzekļi paliks pāri, iespējas varētu tikt paplašinātas.
Ja pašlaik nav finanšu iespēju šīferi nodot vai mājsaimniecība neatbilst atbalsta programmas kritērijiem, speciālisti iesaka materiālu uzglabāt drošā veidā. Tas nozīmē šīfera novietošanu zem jumta, piemēram, šķūnī, vai tā rūpīgu pārsedzot, lai novērstu drupšanu un putekļu izplatīšanos.
Meklējot pakalpojumu sniedzējus, svarīgi pārliecināties par to licenci vietnē skiroviegli.lv vai Valsts vides dienesta reģistrā. Jāatceras, ka par nepareizu bīstamo atkritumu apsaimniekošanu ir paredzēta administratīvā atbildība, tāpēc uzticēties apšaubāmiem privātiem sludinājumiem nav ieteicams.
Pavisam drīz ministrija sniegs precīzāku informāciju par pieteikšanās kārtību šī gada programmai, kas ļaus daļai iedzīvotāju sakārtot savus īpašumus bez lieliem izdevumiem.