Spāņu režisores Evas Libertadfilma “Sorda” (“Nedzirdīgā”) ir ieguvusi Eiropas Parlamenta prestižo LUX skatītāju balvu. Šis stāsts uzrunāja tūkstošiem cilvēku visā Eiropā, apsteidzot četrus citus spēcīgus konkurentus.
Uzvarētāju svinīgā ceremonijā Briselē paziņoja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietniece Sabīne Verheiena, uzsverot filmas nozīmi mūsdienu sabiedrībā. Lūk, stāsts par to, kā personiska pieredze un māsu attiecības pārtapa kino darbā, kas ne tikai aizkustina, bet arī maina likumus.
Filmas centrā ir Ángela – nedzirdīga sieviete, kura kļūst par māti. Viņai ir jāsaskaras ar pavisam citādu realitāti, audzinot mazuli pasaulē, kas nav pielāgota cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Ángelas attiecības ar partneri Hektoru pēc bērna piedzimšanas piedzīvo pamatīgus satricinājumus.
Režisore Eva Libertad skaidro, ka pirms bērna abi bija izveidojuši savu “mīlestības burbuli”, kurā viņi lieliski saprotas. Taču, ienākot ģimenē mazulim, šis burbulis plīst. Hektoram tagad ir jārūpējas ne tikai par savu sievieti, bet arī par meitiņu, kura, atšķirībā no mātes, ir dzirdīgs bērns. Ángelu pārņem bailes, ka viņa nespēs pilnvērtīgi sekot līdzi sava bērna vajadzībām un iekļauties dēļ tā, ka viņa nedzird.
Filma kā māsu kopdarbs
Stāsts nav izdomāts no tukšas vietas – tas ir cieši saistīts ar pašas režisores dzīvi. Galveno lomu filmā atveido Evas māsa Mirjama Garlo. Mirjama piedzima ar normālu dzirdi, taču septiņu gadu vecumā to sāka pakāpeniski zaudēt. Interesanti, ka vecākiem toreiz neviens nepateica patiesību par meitas veselības stāvokli, un viņa visu mūžu bija spiesta pielāgoties sabiedrībai, mācoties lasīt no lūpām un pieliekot milzīgas pūles, lai saprastu apkārtējos.
Tikai 30 gadu vecumā Mirjama beidzot apguva zīmju valodu un atrada savu vietu nedzirdīgo kopienā. Eva vienmēr ir bijusi māsai blakus, un šis kopīgais ceļš ir jūtams katrā filmas kadrā. Režisore atzīst, ka Hektora tēls filmā lielā mērā ir viņas pašas atspulgs – tajā ielikti visi tie neveiklie brīži un izjūtas, ko viņa piedzīvojusi, veidojot attiecības ar savu māsu.
Patiesas dzīves ainas, kas maina sistēmu
Spānijā filma “Sorda” tika uzņemta ļoti atzinīgi. Tā nav tikai māksla, bet gan patiess stāsts par saziņas nozīmi. Visas filmas ainas balstās reālās situācijās, ko pieredzējuši nedzirdīgi cilvēki. Viens no spilgtākajiem un smagākajiem mirkļiem ir Ángelas dzemdību aina, kurā viņa jūtas pilnīgi viena, nespējot saprast ārsta teikto.
Gatavojoties filmai, režisore intervēja daudzas nedzirdīgas sievietes, un viņām visām bija viena kopīga iezīme: bērna laišana pasaulē bijusi traumatiska pieredze tieši informācijas trūkuma un nesapratnes dēļ. Eva vēlējās parādīt šos īstos, skaudros brīžus, lai sabiedrība beidzot pamanītu problēmu.
Un rezultāti nebija ilgi jāgaida. Pēc šīs aizkustinošās un brīžiem sāpīgās ainas noskatīšanās Mursijas reģiona valdība Spānijas dienvidos pieņēma lēmumu ieviest īpašu protokolu nedzirdīgajām māmiņām visās reģiona slimnīcās. Tas pierāda, ka labs kino var ne tikai saņemt balvas, bet arī panākt reālas pārmaiņas cilvēku dzīvēs. “Sorda” ir kļuvusi par balsi tiem, kuriem ilgstoši nebija ļauts tikt uzklausītiem.
