Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība gatavojas jaunā domes priekšsēdētāja ievēlēšanai, kas plānota marta pēdējā nedēļā. Šāds lēmums seko pēc tam, kad līdzšinējais pilsētas mērs tika atstādināts no amata saistībā ar piekļuves trūkumu valsts noslēpumam.
Domes sēdes darba kārtībā ir iekļauts jautājums par jauna vadītāja izvēli, lai nodrošinātu pašvaldības darba nepārtrauktību. Rakstā apkopota informācija par gaidāmo balsojumu, atstādināšanas juridisko pamatojumu un iesaistīto pušu argumentiem.
Domes sēdes norise un darba kārtība
Pašvaldības vadības maiņa paredzēta kārtējā domes sēdē, kas notiks 27. martā plkst. 9. Par šo lēmumu informējis domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Jānis Tutins.
Galvenais sēdes jautājums būs lēmumprojekts par Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētāja ievēlēšanu. Šis solis ir nepieciešams, lai pašvaldība varētu pilnvērtīgi funkcionēt un pieņemt lēmumus, kam nepieciešams oficiāli apstiprināts vadītājs.
Pašlaik domes darbu vada vietnieks, taču ilgtermiņā šāda situācija var apgrūtināt stratēģisku lēmumu pieņemšanu. Sēdes laikā deputātiem būs jāizvirza kandidāti un jānobalso par piemērotāko personu mēra amatam.
Tas būs izšķirošs brīdis pilsētas politiskajā dzīvē, jo jaunajam vadītājam būs jāpārņem pienākumi laikā, kad pašvaldība saskaras ar dažādiem administratīviem izaicinājumiem.
Atstādināšanas iemesli un tiesiskais regulējums
Līdzšinējais mērs Aleksandrs Bartaševičs no amata tika atstādināts ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra rīkojumu. Galvenais iemesls šādam solim bija speciālās atļaujas trūkums pieejai valsts noslēpumam.
Likumdošana paredz, ka noteiktu amatu pildīšanai šāda pielaide ir obligāta, jo darba pienākumi var būt saistīti ar konfidenciālas informācijas apstrādi.
Ministrijas skaidrojumā norādīts, ka šī atstādināšana nav uzskatāma par galīgu amata zaudēšanu vai sodu. Tā ir preventīva rīcība līdz brīdim, kad tiks pilnībā skaidrs personas juridiskais statuss attiecībā uz pielaidi.
Ja pārsūdzības procesā tiks atzīts, ka pielaides atteikums bijis nepamatots, Bartaševičs varētu atgriezties amatā. Turpretī, ja speciālā atļauja netiks piešķirta, viņam būs pienākums atstāt amatu pavisam, jo viņš vairs neatbildīs likuma prasībām par pašvaldības vadītāja statusu.
Iesaistīto pušu argumentācija un turpmākie soļi
Atstādinātais politiķis savā paskaidrojumā ir paudis viedokli, ka nav pārkāpis nevienu ārējo normatīvo aktu. Viņš norāda, ka pašreizējais Pašvaldību likums tieši neparedz aizliegumu pildīt mēra pienākumus, ja nav saņemta speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu. Viņaprāt, ministram lēmuma pieņemšanā bija vairāk jāpierāda šāda soļa samērīgums pret izveidojušos situāciju.
Politiķis ir apņēmies aizstāvēt savas intereses tiesiskā ceļā. Viņš plāno apstrīdēt Valsts drošības dienesta lēmumu pie ģenerālprokurora. Ja rezultāts nebūs apmierinošs, lieta var tikt virzīta tālāk uz Administratīvo apgabaltiesu.
Kamēr notiek juridiskie procesi, domei ir jāturpina darbs, tāpēc jaunā mēra vēlēšanas mēneša beigās ir praktisks risinājums pilsētas pārvaldes stabilitātes nodrošināšanai. Tas ļaus izvairīties no dīkstāves svarīgu pilsētvides projektu īstenošanā.