Latvijas Universitātes entomologs Voldemārs Spuņģis aizvadīto ziemu raksturo kā ļoti piemērotu ērču izdzīvošanai. Lai gan piedzīvojām arī krietnu salu, biezā sniega kārta kalpoja kā dabiska izolācija, pasargājot mazos parazītus no nosalšanas.
Speciālists skaidro, ka ērces sāk aktivizēties un meklēt upurus, tiklīdz gaisa temperatūra stabili sasniedz +3 līdz +5 grādu atzīmi. Šogad masveida mošanās notiek martā, lai gan atsevišķos siltuma viļņos tas varētu notikt pat ziemas mēnešos.
Šosezon ērču populācija solās būt tikpat skaitliska kā pērn. Pateicoties veiksmīgajai ziemošanai zem sniega segas, pavasarī pamostas praktiski visas tās ērces, kas rudenī devās miera stāvoklī.
Valsts atbalsts bērnu vakcinācijai reģionos
Ņemot vērā augsto inficēšanās risku, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) uzsver profilakses nozīmi. Noteiktos Latvijas novados, kur vēsturiski novērota paaugstināta saslimstība ar ērču encefalītu, bērniem ir pieejama valsts finansēta vakcinācija. Šī iespēja attiecas uz Kuldīgas, Ventspils, Dienvidkurzemes, Talsu, Saldus, Tukuma, Cēsu un Limbažu novadiem. Tāpat bezmaksas potes pret šo bīstamo slimību visā valsts teritorijā pienākas bāreņiem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības.
Smagas sekas un medicīniskie brīdinājumi
Mediķi aicina neizturēties pret ērcēm vieglprātīgi, jo to pārnēsātās slimības var atstāt neatgriezenisku iespaidu uz veselību. Rīgas Stradiņa universitātes profesore Baiba Rozentāle brīdina, ka ērču encefalīts var izraisīt nopietnus bojājumus dažādos smadzeņu centros. Tas var izpausties kā kustību un runas traucējumi vai pat daļēja paralīze.
Atveseļošanās process bieži vien ir ilgs un prasa milzīgu piepūli rehabilitācijā, turklāt ne vienmēr izdodas pilnībā atgūt iepriekšējās darbaspējas. Profesore uzsver, ka pat pēc izslimošanas cilvēkam neizveidojas mūžīga imunitāte, tādēļ vienīgais drošais aizsardzības veids ir savlaicīga vakcinācija saskaņā ar noteikto shēmu.