Līgatnes Jauno līderu vidusskolā pusdienu galds pārsteidz ar neierastu greznību – tur bērniem tiek pasniegtas ne vien bioloģiski audzētas olas, dārzeņi un putnu gaļa, bet pat ekoloģiski tīras foreles.
Daudziem pirmais jautājums, kas rodas, uzzinot šo faktu, ir par finansiālo pusi: kā iespējams šādu ēdienkarti nodrošināt, iekļaujoties parastajā skolas pusdienu budžetā? Līgatnē tā ir kļuvusi par ikdienu, un šīs izglītības iestādes virtuve ir ieguvusi vēsturisku statusu kā pirmā pašvaldības sabiedriskās ēdināšanas vieta Latvijā ar oficiālu bioloģiskās virtuves sertifikātu.
Šī iniciatīva ir cieši saistīta ar plašāku reģionālo attīstību. Cēsu novada pašvaldība ir viena no pusēm, kas parakstījusi memorandu par valstī pirmā bioreģiona izveidi Gaujas Nacionālā parka robežās. Kā skaidro domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova, tieši šī apņemšanās kalpoja par galveno impulsu bioloģiskās pārtikas integrēšanai izglītības iestādēs. Pašvaldība, būdama liels pārtikas iepircējs, tādējādi mērķtiecīgi veicina pieprasījumu pēc vietējo zemnieku ražotās bioprodukcijas.
Racionāls līdzekļu izlietojums un produktu izvēle
Skolas direktore Saiva Vītola atklāj, ka pāreja uz bioloģiskiem produktiem nebija tikai ideoloģisks, bet arī ļoti praktisks lēmums. Izrādījās, ka līdzšinējais finansējums – 1,72 eiro par vienu porciju – netika pilnībā izmantots, jo pašvaldības virtuvei nav mērķa gūt peļņu. Iepriekš vidējās izmaksas par porciju bija vien aptuveni eiro, tādēļ atlika brīvi līdzekļi, kurus novirzīt augstākai kvalitātei. Tā vietā, lai iepirktu lētas saldētās zivis, tagad bērni bauda vietējās Dzērbenes foreles dažādos veidos – gan zupās un kotletēs, gan ceptas.
Produktu meklējumi atklāja interesantu ainu: Latvijā bioloģisko ražotāju ir daudz, taču pastāv zināmi izaicinājumi. Ja dārzeņu un olu piegāde rit gludi, tad sarežģītāk ir ar bioloģiski sertificētu pienu, kefīru un cūkgaļu. Interesanti, ka pat bioloģisko vistas gaļu, kas iepriekš šķita nepieejama, Latvijas ražotāji spēj nodrošināt, taču līdz šim viņu galvenais tirgus bija Lietuvas izglītības iestādes, jo Latvijā trūka atbilstoša pieprasījuma.
Mītu kliedēšana par bioloģiskās pārtikas dārdzību
Pieredze rāda, ka uzskats par bioloģisko produktu neizturamo dārdzību bieži vien ir maldīgs stereotips. Ja iepirkumi notiek tieši no ražotājiem, cenas ir konkurētspējīgas. Piemēram, bioloģisko olu cena skolā ir salīdzināma vai pat zemāka nekā parastajām olām mazumtirdzniecības tīklos. Pašlaik vidējā porcijas pašizmaksa skolā ir aptuveni 1,40 eiro, kas nozīmē, ka pat ar forelēm ēdienkartē vēl joprojām ir vieta izaugsmei un jaunu bioproduktu ieviešanai.
Līgatnes piemērs kalpo kā spēcīgs apliecinājums tam, ka ar rūpīgu plānošanu un uzskaiti var nodrošināt izcilu uzturu. Tomēr eksperti norāda, ka šādu modeli ir vieglāk ieviest skolās ar savu virtuvi, nevis tur, kur ēdināšana ir uzticēta ārpakalpojuma sniedzējiem.
Impulss vietējai tautsaimniecībai un videi
Nākamajā mācību gadā plānots bioloģisko pārtiku ieviest vēl septiņās Cēsu novada skolās. Tas ir nozīmīgs signāls vietējiem lauksaimniekiem un pārstrādātājiem, jo plānotais iepirkuma apjoms sasniegs aptuveni 700 tūkstošus eiro. Cēsu novadā vien darbojas ap 270 bioloģisko saimniecību, un šāds pašvaldības atbalsts palīdzēs tām nostiprināties.
Bioloģiskā lauksaimniecība nav tikai stāsts par veselīgāku šķīvi – tā ir cieši saistīta ar vides aizsardzību, tīru augsni un ūdeņiem. Līgatnes Jauno līderu vidusskolā atzīst, ka ieguvumi ir vairāki: ēdiens ir kļuvis garšīgāks, bērni ir apmierinātāki, un, kas nav mazsvarīgi, ievērojami sarucis atkritumos izmestā ēdiena daudzums.