Vācijas rūpniecības pasūtījumu apjoms februārī ir nedaudz pieaudzis, tomēr šis kāpums ir krietni mazāks, nekā iepriekš prognozēja ekonomisti. Oficiālie dati rāda 0,9% pieaugumu, lai gan tirgus dalībnieki cerēja uz vismaz 2% lēcienu.
Šāda situācija liecina, ka Vācijas ražotāji saskārās ar grūtībām vēl pirms sākās saspīlējums Tuvajos Austrumos. Uzņēmēju vidū joprojām valda piesardzība, jo kopējā tendence drīzāk atgādina stagnāciju, nevis strauju atlabšanu.
Lai gan februāra rādītāji ir pozitīvi, tie nāk pēc ļoti smaga janvāra, kad pasūtījumu apjoms piedzīvoja strauju kritumu par vairāk nekā 11%. Ekonomisti norāda, ka rūpniecības pamatrādītāji pēdējā laikā nekāpj uz augšu, bet drīzāk “mīņājas uz vietas”. Tas rada bažas par to, cik spēcīga patiesībā ir Eiropas lielākā ekonomika šajos mainīgajos apstākļos.
Analītiķi atzīst, ka pagaidām ir grūti precīzi pateikt, cik lielu kaitējumu rūpniecībai nodarīs degvielas cenu kāpums un starptautiskie konflikti. Tomēr ir arī cerīgākas ziņas – valsts plāno ievērojamus tēriņus infrastruktūras uzlabošanai. Pagājušajā gadā apstiprinātais 500 miljardu eiro fonds varētu kļūt par būtisku atbalstu ekonomikai gada griezumā, palīdzot kompensēt privātā sektora vājumu.
Nevienmērīgs pieaugums dažādās nozarēs
Ja no kopējā aprēķina izslēdz lielos un neprognozējamos pasūtījumus, situācija izskatās nedaudz labāka – šādā gadījumā pieaugums februārī sasniedz 3,5%. Galvenais dzinējspēks šoreiz bija auto būve, tekstilrūpniecība un metālapstrāde. Šajās nozarēs pieprasījums ir saglabājies pietiekami stabils, lai vilktu uz augšu kopējo statistiku.
Turpretī citās transporta nozarēs, piemēram, aviācijā, kuģu būvē un dzelzceļa transporta ražošanā, ir vērojams kritums. Šī nevienmērība rāda, ka Vācijas rūpniecība pašlaik atrodas pārejas posmā, kur dažas nozares spēj pielāgoties ātrāk, bet citas saskaras ar nopietniem šķēršļiem. Eksperti lēš, ka kopumā pirmais ceturksnis varētu noslēgties ar aptuveni 5% kritumu, kas seko pēc negaidīti spēcīgajiem pagājušā gada nogales rādītājiem.
Eksports glābj, bet vietējais tirgus klibo
Interesanta aina paveras, salīdzinot ārvalstu un vietējos pasūtījumus. Pieprasījums no ārzemēm februārī pieauga par 4,7%, un īpaši aktīvi bijuši partneri no eirozonas valstīm. Arī pasūtījumi no valstīm ārpus Eiropas ir palielinājušies, kas ļauj Vācijas eksportētājiem saglabāt cerību uz izaugsmi globālajos tirgos.
Pilnīgi pretēja situācija ir vērojama pašā Vācijā. Iekšzemes pasūtījumu apjoms ir samazinājies par 4,4%. Ekonomikas eksperti uzskata, ka vājais vietējais pieprasījums un dažādas strukturālas problēmas bremzē biznesa aktivitāti. Vācija kā uzņēmējdarbības vieta pašlaik zaudē daļu no savas pievilcības vietējo uzņēmēju acīs, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc rūpniecība kopumā nespēj sasniegt gaidītos tempos.
