Latvijas reģionālās slimnīcas pašlaik saskaras ar nopietnu izmaksu pieaugumu, kas ietekmē gan ikdienas darbu, gan nākotnes plānus. Dārgāka ir kļuvusi apkure un elektroenerģija, kā arī palielinājušās cenas medikamentu iepirkumos.
Šī situācija liek ārstniecības iestāžu vadītājiem rūpīgi pārskatīt budžetus, lai spētu nodrošināt visus nepieciešamos pakalpojumus. Ja šāda tendence turpināsies, iedzīvotājiem jārēķinās, ka nākotnē varētu pieaugt arī maksas pakalpojumu cenas.
Viena no lielākajām problēmām reģionos ir medicīnas personāla loģistika. Vidzemes slimnīcā norāda, ka daudzi speciālisti uz darbu mēro tālu ceļu no Rīgas vai citiem novadiem, reizēm pat 80 kilometrus vienā virzienā. Pieaugošās degvielas cenas šiem cilvēkiem ir kļuvušas par būtisku slogu. Lai nezaudētu vērtīgus kadrus, slimnīca daļai darbinieku ir spesta kompensēt ceļa izdevumus.
Šādas kompensācijas mēnesī izmaksā vairākus tūkstošus eiro. Turklāt grūtības izjūt ne tikai ārsti un māsas, bet arī citi slimnīcai nepieciešami speciālisti, kuriem nokļūšana darbā kļūst arvien dārgāka. Slimnīcu vadība atzīst, ka bez šāda atbalsta piesaistīt un noturēt darbiniekus reģionos būtu gandrīz neiespējami, jo konkurence darba tirgū ir milzīga.
Medikamenti un medicīnas preces kļūst dārgākas
Arī zāļu un medicīnas preču iepirkumos vērojamas nepatīkamas izmaiņas. Lai gan līgumi parasti tiek slēgti uz ilgāku laiku, jaunākie iepirkumi rāda, ka piegādātāji plāno cenu kāpumu par 5 līdz 10 procentiem. Ņemot vērā, ka lielas slimnīcas medikamentiem gadā tērē miljoniem eiro, pat dažu procentu pieaugums nozīmē papildu izmaksas vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā.
Šis sadārdzinājums ir neizbēgams, jo bez specifiskām medicīnas precēm ārstniecības process vienkārši apstātos. Cēsu klīnikā pagaidām masveidīgu cenu lēcienu visās pozīcijās vēl nejūt, taču atsevišķi medikamenti jau kļuvuši dārgāki par dažiem desmitiem centu. Tas liecina, ka kopējā tendence ir augšupejoša, un slimnīcām būs jāpielāgojas jaunajai realitātei.
Slimnīcu vadītāji neslēpj bažas par to, cik ilgi izdosies saglabāt pašreizējo darba režīmu. Cēsu klīnikas vadība uzsver, ka izšķiroša būs pirmā pusgada analīze. Neviens nevēlas atgriezties laikos, kad pacientiem uz slimnīcu bija jāņem līdzi savi medikamenti vai pat gultas veļa. Pašlaik iestādes vēl tiek galā, taču finansiālais samazinājums ir jūtams un rada spiedienu uz kvalitātes standartiem.
Lai segtu pieaugošās pašizmaksas, dažas iestādes jau tagad plāno pārskatīt maksas pakalpojumu cenrāžus. Vidzemes slimnīcā cenas nav mainītas pēdējos divus gadus, taču tagad pieaugums varētu sasniegt pat 10 procentus. Tas ir nepieciešams solis, lai slimnīca spētu segt reālās izmaksas par procedūrām un konsultācijām, kuras neapmaksā valsts.
Grūtības piesaistīt jaunos speciālistus
Personāla trūkums medicīnas nozarē joprojām ir asa problēma. Latvijas Slimnīcu biedrībā norāda, ka piesaistīt jaunus ārstus un māsas ar pašreizējo atalgojumu ir ļoti sarežģīti. Konkurence starp dažādām iestādēm un reģioniem ir liela, un speciālisti bieži izvēlas tur, kur piedāvātie nosacījumi ir izdevīgāki.
Nozares pārstāvji jūtas neziņā par nākotni, jo no valsts puses pagaidām dzirdamas tikai sarunas, bet konkrēts finansiāls atbalsts kavējas. Šī nenoteiktība traucē slimnīcām plānot ilgtermiņa attīstību. Galvenais uzdevums pašlaik ir noturēt esošo līmeni un nepieļaut situāciju, kad iedzīvotājiem reģionos palīdzība kļūst grūtāk pieejama vai dārgāka.
