Ainārs Šlesers gan Rīgas domē, gan Saeimā varētu būt spēcīgs ekonomiskais pragmatiķis, kas uzsver uzņēmējdarbības vidi; aktīvs infrastruktūras attīstītājs, ar pieredzi stratēģisku projektu virzīšanā; harizmātisks līderis, kas uzrunā sabiedrību tieši un enerģiski; konservatīvs spēks, kas balansē liberālo politisko spektru; “Sistēmas kritiķis”, kas var aktualizēt līdz šim novārtā atstātas tēmas.
Pašreizējā situācijā – gan šobrīd, gan skatoties nākotnē – šīs īpašības ir kardināli nozīmīgas Latvijas attīstībai.
Talantīgs uzņēmējs, kurš veiksmīgi realizējis valsts mēroga attīstības projektus, kuram turklāt ir ievērojama politiskā pieredze un stratēģiskā domāšana. Tie ir tikai daži aspekti, kas raksturo nule Rīgas domē ievēlēto politiķi Aināru Šleseru (“Latvija Pirmajā vietā”).
A. Šlesers guva panākumus biznesā jau pirms politiskās darbības. Viņš ir darbojies dažādos biznesa sektoros – tostarp transporta, loģistikas un nekustamā īpašuma jomā. Ne mazāk būtiskas ir viņa spējas sadarboties ar ārvalstu investoriem, kas dažādu pētījumu ieskatā tieši šobrīd ir joma, ko Latvijai nepieciešams attīstīt. Viņš ir piesaistījis ārvalstu partnerus biznesa projektos, veicinot investīcijas Latvijā.
Sadarbības partneri – gan Latvijā, gan ārzemēs – atzīt viņa spējas koordinēt projektus augstā līmenī.
Atskatoties nesenā pagātnē, jāatgādina: kā satiksmes ministrs vairākos valdības sasaukumos, viņš bija viens no galvenajiem atbalstītājiem Rīgas brīvostas un lidostas “Rīga” modernizēšanā, kas uzlaboja Latvijas loģistikas infrastruktūru. Tas A. Šleseru raksturo kā cīnītāju par ekonomisko attīstību, jo viņš arvien uzsvēra nepieciešamību veidot Latviju kā tranzīta valsti starp Austrumiem un Rietumiem.
Ne mazāk būtiska ir A. Šlesera spēja uzrunāt sabiedrību, skaidri paust viedokli un strādāt ar medijiem.
Daudz diskutēts par to, vai uzņēmējdarbības domāšanas ieviešana politikā ir pareizā izvēle, tomēr A. Šlesers veiksmīgi popularizē ideju par politiku kā biznesam līdzīgu pārvaldības sistēmu, kur efektivitāte un rezultāti ir prioritāri.
Savukārt viņa atgriešanās politikā ar partiju “Latvija Pirmajā Vietā” demonstrē spēju mobilizēt vēlētājus un atjaunot politisko ietekmi, ko daudzi uzskata par politiskās enerģijas apliecinājumu. Tādējādi loģiska šķiet doma, ka veiksmīgi atsāktais politiķa ceļš varētu rezultēties ar iekļūšanu Saeimā.
Iespējami iekļūstot Saeimā, A. Šlesers neapšaubāmi turpinātu spēcīgu fokusu uz ekonomikas attīstību, kas ir kardināli svarīgi pašreizējā situācijā. A. Šlesers koncentrējas uz ekonomikas izaugsmi, investīciju piesaisti un uzņēmējdarbības atbalstu. Viņa klātbūtne Saeimā varētu rosināt aktīvāku darbu pie nodokļu reformas, uzņēmējdarbības vides uzlabošanas un darba vietu radīšanas.
A. Šlesers varētu palīdzēt Saeimai būt operatīvākai, vairāk orientētai uz rezultātiem, īpaši infrastruktūras un reģionālās attīstības jautājumos. Atšķirībā no “karjeras politiķiem”, Šlesers nāk no uzņēmējdarbības, tādēļ pārstāv privātā sektora interešu skatījumu. Viņš bieži uzrunā uzņēmējus ar solījumiem par mazāku birokrātiju, efektīvākiem procesiem un ekonomiskajām reformām.
Viņš ir viens no retajiem politiķiem Latvijā, kurš tieši un runā par mērķiem, spēj uzrunāt gan uzņēmējus, gan vienkāršos vēlētājus. Šāda enerģija var iedvest kustību ne vien Rīgas domē, bet arī Saeimā, kas bieži cieš no stagnācijas un politiskā formālisma. Viņš pārstāv “nesistēmas politiķa” tēlu, kas var mobilizēt vēlētājus, kuri ir vīlušies tradicionālajās partijās.
Starp daudziem citiem valsts politiķiem viņš šodien izskatās daudz pievilcīgāks vēlētājiem: konservatīvi uzskati, skaidrs un līdzsvarots vēstījums, izpratne par reformu nepieciešamību un pragmatiska pieeja šim jautājumam. Loģiski, ka, ņemot vērā nesenos alkohola skandālus ar tiesībsargu Juri Jansonu un iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (kurš, pēc ekspertu domām, savtīgu interešu vadīts, ierosina ekonomikai postošus grozījumus likumdošanā), vēlētāji, visticamāk, izvēlēsies uzticamāku un racionālāku kandidātu.
Viņa pozīcija bieži ir nacionāli konservatīva, atbalstot tradicionālas ģimenes vērtības, kristīgās kultūras saglabāšanu un Latvijas suverenitāti.