Laiks un attieksme dziedina, tomēr ir ne mazums cilvēku, kuriem tikt pāri nodarītai netaisnībai, nodevībām vai tuvu cilvēku zaudējumam neļauj paradoksālā cilvēka daba – mēs no sāpēm vairāmies un reizē arī tām pieķeramies.
Pagājušā gadsimta noziegumu atcerei veltītie piemiņas sarīkojumi neizdodas tad, ja tiem gatavojas formāli, pēc ierasta šablona – svētbrīdis, ziedu nolikšana piemiņas vietās, kāds priekšnesums un šaurā lokā kavēšanās atmiņās. Gadu gaitā šis loks saprotamu iemeslu dēļ aizvien vairāk sašaurinās. Ir vajadzīgs gan piemiņas brīdis, gan kavēšanās atmiņās, tomēr ir jābūt vēl kaut kam, kas vieno paaudzes, sasaista pagātni ar tagadni, ticību pārvērš pārliecībā, pārliecību – spēka apziņā. Latvijas novadu vēstures pētniecībā kopā ar vēstures zinātājiem ir gudri jāiesaista visu vecumu skolēni, jāļauj viņiem ar savu pētījumu rezultātiem sabiedrību iepazīstināt tā, kā to šodien spēj izdarīt tieši jauni cilvēki – neierasti un atraktīvi.
Laiks un attieksme var dziedināt arī daudz svaigākus ievainojumus, kādu mums šajā gadsimtā jau ir sakrājies gana daudz. Tos nav nodarījušas kādas svešas varas, bet gan mūsu pašu neapdomīgi izraudzītie priekšstāvji, kas pret tautu attiecas un ar valsti izrīkojas kā naidīgi svešinieki. To parādīja pagājušais gads, ko pavadījām nodevību, sauktu par “Rīdzenes sarunām”, zīmē. Par to, ka nodevības ir kļuvušas par vienu no politikas stūrakmeņiem, liecināja 2009. gada 13. janvāra par Bruģa revolūciju nodēvētā protesta akcija Doma laukumā, kuras dalībnieki pieprasīja Saeimas atlaišanu. Tas beidzās ar Saeimas nama logu dauzīšanu un tiesas procesiem…
Raksta turpinājums nākamajā lapā!
Zelta vārdi!
Anda sver veselīgi – svaru kausos – x:y.
Pie x – Latvijas Jurist’ Birkaf/Borovkof garā – kautri izpirž:”Latvijai ļaunums nav pierādīts!Ņikā nevaram!”
Pie y – (Rādīsim že, ka kaučkovaram/kaučkodaram!)