…raksta turpinājums no 1. lapas
Šodien redzam – politiskais klimats diemžēl nav uzlabojies. To nupat nodemonstrēja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ignorēdams sabiedrisko domu un atteikdams 2009. gada protesta akcijas dalībnieka un pa šiem gadiem mūsu tiesu varas “jaukumus” piedzīvojušā Anša Ataola Bērziņa apžēlošanu.
Kāda savdabīga valsts pirmās personas dāvana Latvijas simtgadē un piedošanas nedēļā!
Mūsu politiskie mīkstmieši negrib vai nav spējīgi saprast, ka Latvijas, tātad arī viņu pastāvēšanas pamats ir tiesiska valsts, un taisnīgums nav panākams, balstoties uz padomju laika sodu likumiem un tradīcijām.
Nav jēgas klauvēt pie kurlu politiķu sirdsapziņas, bet ir jēga iesaistīties politikā tiem, kuriem šodien iekšējais vadzis ir pilns, kuros ir jaunības degsme, jutīga sirdsapziņa un nenomirdināta vēsturiskā atmiņa, kuriem sāp gan pagājušā gadsimta, gan šodienas netaisnības un kuri nav neviena nopirkti.
Padomāsim katrs par rakstnieces Ingas Ābeles uzdoto jautājumu: “Kas ir lielāks drauds demokrātijai – Anša akmens vai “Rīdzenes sarunas”?” Lai mums izdodas!
Autore: Anda Līce / Avots: La.lv
Zelta vārdi!
Anda sver veselīgi – svaru kausos – x:y.
Pie x – Latvijas Jurist’ Birkaf/Borovkof garā – kautri izpirž:”Latvijai ļaunums nav pierādīts!Ņikā nevaram!”
Pie y – (Rādīsim že, ka kaučkovaram/kaučkodaram!)