Anglijas Banka saglabāja likmes 5% līmenī, kā lielākoties tika gaidīts. Lielbritānijas mārciņas kurss pieauga attiecībā pret dolāru un eiro, bet FTSE 100 nedaudz samazinājās. Pēc Federālo rezervju sistēmas procentu likmju samazināšanas Eiropas akciju cenas pieauga.
Anglijas Banka (Bank of England, BoE) 19. septembra sanāksmē saglabāja nemainīgu bankas procentu likmi 5% līmenī, kas atbilda ekonomistu gaidām.
Lēmumu saglabāt bāzes procentu likmi atbalstīja pārliecinošs vairākums, astoņiem locekļiem balsojot “par”, bet tikai viens loceklis – Svati Dhingra – iestājās par likmes samazināšanu par 25 bāzes punktiem.
Komiteja arī vienprātīgi nobalsoja par Apvienotās Karalistes valdības obligāciju pirkšanas apjomu, kas tiek turēts monetārās politikas mērķiem un finansēts, emitējot centrālās bankas rezerves, nākamajos 12 mēnešos samazināt par 100 mljrd. mārciņu (84 mljrd. eiro), tādējādi kopējais apjoms nākamajos 12 mēnešos sasniegs 558 mljrd. mārciņu (469 mljrd. eiro).
Augustā BoE bija samazinājusi procentu likmes par 25 bāzes punktiem, jo gada inflācija jūlijā bija samazinājusies līdz 2%.
Neraugoties uz spiedienu sanāksmes priekšvakarā pēc Federālo rezervju sistēmas dienu iepriekš veiktā straujā likmes samazinājuma par 50 bāzes punktiem, Apvienotās Karalistes politikas veidotāji nolēma saglabāt likmes nemainīgas, ņemot vērā “būtisku notikumu trūkumu”.
“Inflācija ir mazinājusies, ekonomika attīstās atbilstoši prognozēm. Pakāpeniska pieeja politikas ierobežojumu atcelšanai joprojām ir piemērota,” paziņoja Lielbritānijas birža.
Gaidāms, ka gada otrajā pusgadā kopējā ekonomiskā izaugsme atgriezīsies pie pamatā esošā tempa – aptuveni 0,3% ceturksnī.
Pamatojoties uz plašu rādītāju kopumu, Monetārās politikas komiteja (MPC) sprieda, ka darba tirgus turpina atslābināties, bet, ņemot vērā vēsturiskos standartus, joprojām ir saspringts.
Apvienotās Karalistes gada inflācijas līmenis augustā pieauga līdz 2.2%, bet pamatinflācija, kas neietver enerģijas un pārtikas izmaksas, palielinājās līdz 3.6%, nedaudz pārsniedzot 3.5% prognozi.
BoE paredz, ka gada inflācija gada beigās pieaugs līdz aptuveni 2.5%, jo pagājušā gada enerģijas cenu krituma ietekme gada salīdzinājumā izzudīs.
Runājot par turpmāko politiku, Apvienotās Karalistes politikas veidotāji uzsvēra, ka lēmumi tiks pieņemti katrā sanāksmē atsevišķi.
Tirgus reakcija
Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss attiecībā pret ASV dolāru pieauga līdz 1.33, sasniedzot līmeni, kāds nebija novērots kopš 2022. gada marta sākuma.
Šo kāpumu veicināja procentu likmju atšķirību palielināšanās starp Lielbritānijas BoE un Federālo rezervju sistēmu.
Sterliņu mārciņas kurss nostiprinājās arī attiecībā pret eiro, sasniedzot 2 gadu maksimumu. EUR/GBP kurss samazinājās zem 0,84, tuvojoties slēgšanai zemākajā līmenī kopš 2022. gada augusta.
Divu gadu zelta ienesīgums saglabājās nemainīgs 3,90% līmenī, kas tagad ir par 30 bāzes punktiem augstāks nekā līdzvērtīgs ASV 2 gadu valsts kases ienesīgums.
FTSE 100 pēc lēmuma pieņemšanas nedaudz saruka, bet sesijas laikā saglabāja pieaugumu, palielinoties par 0,7 %.
Vislielāko uzplaukumu dienas laikā guva Burberry Group, kas pieauga par 5,4 %, kam sekoja kalnraktuvju uzņēmumi, piemēram, Glencore, Anglo American, Fresnillo, Antofagasta un Rio Tinto, kas visi pieauga par 3,4 % līdz 4,8 %.
Ceturtdien pieauga arī Eiropas akciju cenas, ko veicināja Federālo rezervju sistēmas trešdien veiktā procentu likmju samazināšana.
Euro Stoxx 50 indekss pieauga par 1,8 %, sasniedzot spēcīgāko rādītāju vairāk nekā mēneša laikā. Vislabāk veicās Nīderlandes mikroshēmu ražošanas gigantam ASML Holding (pieaugums par 3,6 %), Saint-Gobain (pieaugums par 3,4 %), LVMH (pieaugums par 3,3 %), BMW (pieaugums par 3,3 %) un Airbus (pieaugums par 3,1 %).
No valstu akciju indeksiem visvairāk pieauga OMX Stockholm 30, kas palielinājās par vairāk nekā 2 %, kam sekoja Parīzes CAC 40, kas palielinājās par 1,9 %.