ASV ir kļuvusi tikai par ceturto valsti, kas ir izvirzījusi jaunu solījumu samazināt emisijas pirms Parīzes nolīgumā noteiktā 2025. gada februāra termiņa, lai apturētu globālās temperatūras pieaugumu, taču, tā kā nākammēnes amatā stāsies ievēlētais prezidents Tramps, šis lēmums ir apšaubāms.
Aizejošā Baidena administrācija ir apņēmusies ASV līdz 2035. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 61% līdz 66% salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni saskaņā ar atjaunināto valsts noteikto ieguldījumu (NDC), kas ceturtdien iesniegts ANO.
“Viss 2035. gada diapazons ir uz taisnas līnijas vai stāvākas trajektorijas, lai līdz 2050. gadam visām siltumnīcefekta gāzēm būtu nulles emisijas,” teikts iesniegumā. Vašingtona arī atkārtoti apstiprināja savu atbalstu globālajai vienošanās COP28 klimata samitā par “pāreju no fosilā kurināmā”.
ES gandrīz noteikti nokavēs februāra termiņu, jo klimata komisārs Vopke Hoekstra ir apstiprinājis, ka ES izpildvara neiesniegs savu jau nokavēto priekšlikumu par 2040. gada klimata mērķi otrās fon der Leienas administrācijas pirmajās 100 dienās.
Pastāv arī lielas šaubas par to, vai jaunattīstības valstis savlaicīgi iesniegs savus solījumus pēc tam, kad pagājušajā mēnesī Baku notikušajā COP29 samits bija rūgti vīlies par finansiālā atbalsta līmeni, ko bagātā pasaule bija gatava nodrošināt savām enerģētikas pārejām un pielāgošanos klimata sabrukumam.
Vašingtona savā NDC atzīmē, ka ASV ir pārliecinoši pārsniegušas savus 17% solījumus līdz 2020. gadam un ir “spēcīgā pozīcijā”, lai 2030. gadā sasniegtu mērķi samazināt emisijas par 50–52% zem 2005. gada līmeņa, atsaucoties uz Baidena administrācijas divpartiju infrastruktūras likumu un Inflācijas samazināšanas likums.
Tiesību akti sola simtiem miljardu dolāru lielu valsts atbalstu tīram transportam un enerģijas tehnoloģijām, un tas mudināja ES pieņemt Net Zero Industry Act, baidoties no atpalicības globālajā tīro tehnoloģiju sacīkstē — gan Vašingtonai, gan Briselei pilnībā apzinoties risku.
Taču Amerikas trajektorija būs ļoti atkarīga no tā, ko Tramps darīs savā otrajā ASV prezidentūras amatā. Kādreiz nekustamo īpašumu attīstītājs un televīzijas slavenība kampaņas gaitā solīja otrreiz izstāties no Parīzes nolīguma, un viņš ir bijis stingrs fosilā kurināmā jomas atbalstītājs.
ASV ir kļuvušas par pasaules vadošo naftas un gāzes eksportētāju, un Baidena administrācijas laikā izlaide turpināja pieaugt līdz jauniem rekordaugstiem rādītājiem. Globālo klimata pasākumu nolūkos valstis tiek vērtētas tikai pēc naftas, ko tās sadedzina, nevis to, ko tās pārdod.
Cenšoties ierobežot to, cik lielā mērā Tramps varētu mainīt centienus saistībā ar klimata pārmaiņām, Amerikas Savienoto Valstu Klimata alianse – nomināli divpartiju, bet būtībā demokrātiska štatu gubernatoru grupa, kas tika izveidota 2017. gadā viņa pirmās prezidentūras laikā – ir publicējusi “papildu” mērķi emisijas samazināt par 60% līdz 2035. gadam.
24 štatos, ko pārstāv gubernatori, dzīvo 55% ASV iedzīvotāju, un tie veido aptuveni 60% no tās ekonomiskās produkcijas.
“Prezidenta Baidena drosmīgā vadība uztur mūs ceļā uz tīras enerģijas ekonomiku, un kopā valsts klimata vadošie gubernatori nesīs lāpu uz priekšu,” sacīja ASV Klimata alianses līdzpriekšsēdētāja Ņujorkas gubernatore Ketija Hočula.
Ņūmeksikas gubernatore Mišela Lujana Grišema, arī līdzpriekšsēdētāja, sacīja: “Vienīgais, kas ir skaidrāks par zinātni un klimata pārmaiņu ietekmi, ir rīcības ieguvums, un mēs nepalēnināsim savu kursu.”
NDC pievērš uzmanību daudzajiem štatiem, kas ir izvirzījuši 100% tīras enerģijas mērķus. Būs interesanti redzēt, vai tie liks pasaulē lielākajam naftas un gāzes ražotājam samazināt emisijas laikā, kad federālais līmenis plāno palielināt fosilo kurināmo.
No gandrīz 200 Parīzes nolīguma pusēm tikai Apvienotie Arābu Emirāti, Brazīlija un Šveice jau bija iesniegušas savus 2035. gada emisiju samazināšanas solījumus, lai gan Apvienotās Karalistes premjerministrs Keirs Stārmers Baku paziņoja par 2035. gada galveno mērķi — 81%.