ASV tirdzniecības amatpersonas piektdien paziņoja par jaunu tarifu kārtu saules paneļu importam no četrām Dienvidaustrumāzijas valstīm pēc tam, kad amerikāņu ražotāji sūdzējās, ka Āzijas uzņēmumi pārpludina tirgu ar negodīgi lētām precēm.
Tas ir otrais no diviem provizoriskajiem lēmumiem, ko prezidenta Džo Baidena Tirdzniecības departaments šogad pieņem tirdzniecības lietā, ko ierosinājis Arizonā bāzētais First Solar Inc un vairāki mazāki ražotāji, kuri cenšas aizsargāt miljardu dolāru investīcijas ASV saules enerģijas ražošanā.
Grupa, American Alliance for Solar Manufacturing Trade Committee, apsūdzēja lielos Ķīnas saules paneļu ražotājus ar rūpnīcām Malaizijā, Kambodžā, Vjetnamā un Taizemē, ka tie izraisījuši globālo cenu sabrukumu, dempingojot produktus tirgū.
Saskaņā ar provizorisko lēmumu, kas piektdien tika publicēts ASV Tirdzniecības departamenta tīmekļa vietnē, aģentūra aprēķināja dempinga nodevas no 21,31% līdz 271,2% atkarībā no uzņēmuma saules baterijām no Kambodžas, Malaizijas, Taizemes un Vjetnamas.
Jinko Solar saņēma nodokļus 21,31% apmērā Malaizijā ražotiem produktiem un 56,51% Vjetnamā ražotajiem produktiem.
Ķīnas uzņēmums Trina Solar saņēma dempinga starpību 77,85% apmērā Taizemē ražotajiem produktiem un 54,46% Vjetnamā ražotajiem produktiem.
Turpretim Tirdzniecības departaments neparedzēja dempinga starpību Hanwha Qcells produktiem, kas ražoti Malaizijā. Oktobrī departaments uzņēmumam bija aprēķinājis subsīdijas likmi 14,72% apmērā.
Departamenta galīgie lēmumi ir noteikti 2025. gada 18. aprīlī, savukārt Starptautiskās tirdzniecības administrācija galīgo lēmumu pieņems 2. jūnijā.
“Ar šiem sākotnējiem pienākumiem mēs virzāmies tuvāk gadiem ilgās kaitīgās negodīgās tirdzniecības novēršanai un miljardiem dolāru investīciju aizsardzībai jaunās Amerikas saules enerģijas ražošanas un piegādes ķēdēs,” sacīja Tims Braitbils, Wiley Rein partneris un lūgumrakstu iesniedzēju galvenais padomnieks.
Lielākā daļa Amerikas Savienotajās Valstīs uzstādīto saules paneļu tiek ražoti ārzemēs, un aptuveni 80% importa nāk no četrām valstīm, uz kurām attiecas Tirdzniecības departamenta izmeklēšana.
Baidena administrācija šogad cēla trauksmi par Ķīnas milzīgajiem ieguldījumiem rūpnīcas jaudā tīras enerģijas precēm. Ievēlētais prezidents Donalds Tramps inflācijas samazināšanas likumu nodēvējis par pārāk dārgu, taču arī paziņojis, ka plāno noteikt bargus tarifus virknei nozaru, lai aizsargātu amerikāņu strādniekus.
Dempings notiek, ja uzņēmums pārdod produktu Amerikas Savienotajās Valstīs par cenu, kas ir zemāka par ražošanas izmaksām vai zemāku par to, ko tas maksā savā mītnes valstī.