Attēls ilustratīvs.
Ārzemēs iegūts pamata vai vidējās izglītības dokuments Latvijā ir juridiski saistošs, tomēr izglītības satura atbilstību vietējiem standartiem izvērtē Akadēmiskās informācijas centrs. Jauniešiem, kas kopā ar ģimenēm pēc dažu gadu prombūtnes ārvalstīs atgriežas mājās, turpināt izglītību Latvijā nav nemaz tik vienkārši. Iespējams, būs jāmācās kopā ne ar saviem vienaudžiem vai jākārto valsts pārbaudes darbi, kuru mācību viela vairāku gadu garumā nav apgūta, vēsta Latvijas Radio.
Turklāt ir arī tādas skolas, kas emigrējušos bērnus uzņemt atsakās. Bērnu vecāki un eksperti šādu situāciju dēvē par absurdu un neatbilstošu pašreizējai situācijai, kad skolēnu skaits valstī samazinās un vienlaikus Latvija izsaka aicinājumu emigrējušajām ģimenēm atgriezties mājās.
Pirms dažiem gadiem Normunda sieva ar bērniem pārcēlās uz Angliju. Vecākais dēls tur pabeidzis pamatskolu un pērn septembrī uzsācis mācības vidusskolā. Janvārī atgriezies Latvijā pie tēva Liepājā, tur vēlējies mācīties tehnikumā. Paralēli mācībām iegūtās izglītības atbilstību Latvijas standartiem vērtējis Akadēmiskās informācijas centrs.
Kamēr papīri tika tulkoti, jaunietis mēnesi sekmīgi mācījās, nekādu problēmu nebija. Pārsteigums sekoja, ieraugot pārtulkotos dokumentus, jo izrādās, ka nebija pietiekošā skaitā mācību priekšmetu kārtoti eksāmeni, lai atbilstu Latvijas 9.klasei ar pabeigtu atestātu. “Tāds papīrs faktiski Latvijā nekur nav derīgs, ne tu vari iegūt profesiju, vārdu sakot, tu esi nulle, nekas,” atzina Normunds.
Mācības Normunda dēls turpināt Liepājā nevarējis. Normunds zvanījis gan uz atbildīgo centru, gan ministriju, bet pretimnākošu attieksmi neesot saņēmis. Tā vietā atbilde bijusi šāda: “Tā izglītība neatbilst. Jums ir nākamgad jāiet uz 7.klasi. Dēlam šobrīd ir jau 17, un tas arī viņam bija tāds, teiksim, grūdiens atpakaļ, nepaskaidrojot, kurās skolās var iet. Bija tā, ejiet internetā, meklējiet, tur ir skolas”.
Pašlaik ir atrasta kāda līdzīga profila skola Cēsu novadā, kur sekmīgi nokārtoti arī 9.klases eksāmeni latviešu valodā. Gandrīz jau atmetuši ar roku, jo sapratuši, ka aicinājumi atgriezties esot tikai vārdi
Izglītības ministrijā stāsta, ka dokumentu pielīdzināšanas procedūra ir obligāta. Tā attiecīgi nosaka, kurā klasē bērns var turpināt mācības. Nepieņemt skolās gan esot aizliegts, bet šādas prakses iespējamību Izglītības un zinātnes ministrijā nenoliedz.
Ministrijas pārstāve Ineta Īvāne pieļauj, ka ir tādi gadījumi, jo skolas arī baidās, ka skolēns, uzņemts Latvijas konkrētajā klasē, netiks galā ar mācību satura apguvi. “Es pieļauju, ka praksē šādi gadījumi ir. Normatīvais regulējums šādus gadījumus neparedz,” sacīja ministrijas pārstāve.
Īvāne teic, ka sūdzības par reemigrējušu bērnu problēmām pērn neesot saņēmis arī Izglītības kvalitātes valsts dienests, tāpēc, viņasprāt, Normunda dēla gadījums vērtējams individuāli. Latvijā pamata un vidējā izglītībā jāapgūst virknē dažādu priekšmetu, bet, piemēram, Anglijā bērni izvēlas sev interesējošus mācību virzienus. Tā ir būtiska atšķirība, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce. Pieņemot situāciju, ka arvien vairāk latviešu bērnu atgriežas un šeit vēlas turpināt izglītību, viņa aicina meklēt vairāk individuālu risinājumu, cenšoties palīdzēt ikvienam.
Latvijas skolās jau šobrīd trūkst skolēnu un samazinās arī studējošo skaits, bet esošās problēmas, ar ko nākas saskarties daļai latviešu, mājup var nevilināt, kamēr ārvalstīs bērni neiegūs vidējo un, iespējams, augstāko izglītību.
Avots: Focus.lv
AUDIO:
