Tiesībsarga birojā pēdējā gada laikā saņemti vairāk nekā 80 iesniegumi, kuros cilvēki sūdzas par bāriņtiesu darbu. Galvenie iebildumi ir saistīti ar pieņemto lēmumu kvalitāti un to, cik pamatoti tie ir bijuši konkrētās situācijās.
Šī statistika likusi tiesībsardzei pievērst pastiprinātu uzmanību tam, kā iestādes rīkojas brīžos, kad jāizšķir smagi ģimenes strīdi. Sarunās par sistēmas nākotni izskan pat tik krasas idejas kā bāriņtiesu likvidēšana, nododot to funkcijas citām iestādēm.
Nevienlīdzīga attieksme un bērnu neuzklausīšana
Viena no lielākajām problēmām, ko izceļ tiesībsardze Karina Palkova, ir objektivitātes trūkums. Nereti bāriņtiesa jau pašā sākumā nostājas viena vecāka pusē, nevis pret abiem izturas vienādi. Tas rada situāciju, kurā viens no vecākiem kļūst par “favorītu”, bet otra viedoklis netiek pienācīgi ņemts vērā. Tas traucē pieņemt taisnīgu lēmumu, kas būtu vislabākais bērnam.
Tāpat tiesībsardzi pārsteidzis fakts, ka bāriņtiesas mēdz atteikties uzklausīt pašu bērnu. Pat ja vecāks ir atvedis bērnu uz iestādi, lai viņš varētu izteikt savas domas, darbinieki šo iespēju dažkārt neizmanto. Bērna viedoklis šādās lietās ir ļoti svarīgs, tāpēc šāda rīcība rada pamatotus jautājumus par darba kvalitāti un bērnu tiesību ievērošanu.
Trūkumi izglītībā un pašvaldību ietekme
Diskutējot par bāriņtiesu darbiniekiem, atklājas, ka ne visiem ir juridiskā izglītība. Tas ir būtiski, jo bāriņtiesas lēmumi ir juridiski dokumenti ar tālejošām sekām. Tiesībsardze uzskata, ka šādas sarežģītas lietas būtu jāskata cilvēkiem, kuriem ir liela pieredze tieši tiesību jautājumos. Šobrīd lēmumu pieņemšanā dažkārt esot jūtama arī vietējās pašvaldības ietekme, kas var traucēt darbiniekiem saglabāt neitralitāti.
Kā viens no risinājumiem tiek piedāvāta funkciju pārdale. Piemēram, praktisko darbu ar ģimenēm varētu pārņemt sociālie dienesti, savukārt gala lēmumu pieņemšanu uzticēt tiesai. Protams, tas būtu liels papildu slogs tiesu sistēmai, taču tas nodrošinātu augstāku profesionalitāti un mazāku subjektīvu ietekmi uz procesiem.
Darbinieku trūkums un zems atalgojums
No otras puses, bāriņtiesu pārstāvji jūtas nepamatoti nomelnoti. Viņi uzsver, ka darbs ir ārkārtīgi smags un emocionāli iztukšojošs. Valmieras novada bāriņtiesas vadītājs Andris Alpeus norāda, ka kļūdas var gadīties ikvienam, taču nav pareizi dažu gadījumu dēļ kritizēt visus darbiniekus. Viņaprāt, šāds vispārinājums ir nepelnīts aizvainojums tiem, kuri godprātīgi dara savu darbu katru dienu.
Līvānu novadā kā lielāko šķērsli min resursu trūkumu. Atrast kvalificētus darbiniekus ir grūti, jo alga bāriņtiesās bieži vien neatbilst tām augstajām prasībām, ko izvirza valsts. Sanāk liela plaisa – no darbinieka prasa augstāko izglītību un milzīgu atbildību, bet samaksa nav konkurētspējīga. Lai sistēmu uzlabotu, vispirms būtu jāatrod finansējums, lai piesaistītu labākos speciālistus.
Personīgā attieksme un objektivitātes meklējumi
Jēkabpils novadā piekrīt, ka pārmaiņas ir nepieciešamas. Tur ir nācies saskarties ar situācijām, kur darbinieki nepietiekami pārzina pat tādus pamata procesus kā adopcija. Tāpat tiek pieminēts “cilvēciskais faktors” – darbinieki dažkārt lemj pēc savām sajūtām, nevis pēc stingriem un objektīviem kritērijiem. Šo subjektīvo pieeju būtu jāmēģina izskaust, veidojot sistēmu, kas vairāk līdzinātos tiesai.
Sociālais dienests Jēkabpilī atzīst, ka sadarbība ar bāriņtiesu lielākoties ir veiksmīga, tomēr reizēm viedokļi atšķiras. Dažkārt bāriņtiesas izvēlētie paņēmieni, kā runāt ar vecākiem, sociālajam darbiniekam šķiet nepieņemami. Jāņem gan vērā, ka arī vecāki mēdz būt agresīvi un noskaņoti pret iestādi, kas var izsaukt asāku pretreakciju no darbinieku puses.
Ko nesīs nākotne un plānotās reformas
Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija norāda, ka jebkura reforma prasīs milzīgas izmaiņas valsts pārvaldē. Viņi ir gatavi sadarboties, taču uzsver, ka pārmaiņām jābūt pamatotām un labi izplānotām. Nav jēgas mainīt struktūru, ja tam netiek piešķirti nepieciešamie līdzekļi un reāls atbalsts ģimenēm.
Nākamajā gadā ir plānotas plašas sarunas starp visām iesaistītajām pusēm. Tiesībsardze uzskata, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas viss ir rūpīgi jāizvērtē, lai jaunā sistēma tiešām kalpotu bērnu interesēm, nevis radītu vēl lielāku haosu. Šobrīd skaidrs ir viens – esošā kārtība neapmierina ne iesniegumu rakstītājus, ne sistēmas uzraugus.