Bērnu ārsts Pēteris Kļava: “Galvenā problēma, proti, 60–70% vecāku ir debili!”

– Tad kāpēc jūs glābjat bērnus, ja jūsu attieksme ir tik pesimistiska?

– Liepājā kara laikā dzīvoja brīnišķīgs ķirurgs Ziks, ebrejs. Viņš ļoti labi operēja vāciešus, bet, kad ienāca Sarkanā armija, par to, ka viņš palīdzēja vāciešiem, viņu gribēja nošaut. Bet tad izrādījās, ka viņš ļoti labi operē arī sarkanarmiešus. Vēlāk viņš saņēma augtu novērtējumu – Zelta skalpeli. Ar to es gribu teikt, ka katram jādara tas, ko viņš prot. Tas ir pienākums pret Dievu, cilvēkiem, sevi pašu.

– Vai sabiedrības attīstības līmenis ietekmē to, kā audzinām bērnus?

– Kāds ir mūsu ierobežotā un tumsonīgā prāta līmenis, tādu mēs arī redzam pasauli. Kā teica Feier¬bahs: pilī domā citādi nekā būdiņā. Kad es redzu, ka par suņiem rūpējas labāk nekā par bērniem, man gribas raudāt. Suņus glauda, apģērbj, bučo, baro. Bet cik daudz ir bērnu, kuri ko tamlīdzīgu nekad nav pieredzējuši! Par kādu civilizāciju vispār mēs te varam runāt!

– Pirms pāris gadiem jūs publiski paziņojāt, ka atbalstāt nāvessoda atjaunošanu. Joprojām tā domājat?

– Neesmu pārdomājis! Es esmu to likumu piekritējs, kuri ir Singapūrā un Arābu Emirātos – par pedofiliju pienākas nāvessods.

Daudzi cilvēki līdzinās neattīstītiem dzīvniekiem, kuri pakļaujas tikai bailēm. Tikai bailes notur šādus cilvēkus kaut cik pieklājīgu rāmju robežās. Šodien viņi vairs ne no kā nebaidās, jo bailes tiek atceltas. Rezultātā paliek demokrātija ar pedofilijas piegaršu. Un problēma te nav demokrātijā, bet gan tās uztverē.

Inga Marte Torkildsena (Norvēģijas Bērnu un genderu vienlīdzības ministrijas ministre; vienā no intervijām izteicās, ka incests ir Norvēģijas “sociālā tradīcija” – aut.), aicina ieviest skolu jaunākajās klasēs stundas, kuras ir veltītas incestam. Viņiem Norvēģijā tā ir norma, tāpēc, redziet, bērni ir jāapmāca, pēc kādām pazīmēm var pateikt, ka tētis drīzumā “pienāks ļoti tuvu”. Apziņa, ka nekas par to nav, likvidē pēdējās bremzes.

Mēs vairs nelasām Čehovu, Tolstoju, Puškinu, Raini, Blaumani. Kad no sabiedrības noņem bailēs balstītus kontroles mehānismus, izveidojas sabiedrība, kuru piedāvā Rietumvalstis. Protams, ne pilnīgi visas Rietumvalstis ir tādas, bet es runāju par noteicošo tendenci. Rietumu pasaule morāli tiek sagrauta. Divu paaudžu laikā ar izkropļotas demokrātijas izpratni var sagraut jebkuru sabiedrību. Tagad vairs nav mehānismu, kas ļautu sabiedrībai kļūt gudrākai. Lielākā daļa cilvēku cenšas dzīvot vienai dienai un pa¬grābt savu “gabalu” par katru cenu. Un bērni izaug izdzīvošanas par katru cenu atmosfērā.

– Tad nekādu cerību uz ko labāku?

– Ir pierādīts, ka tad, kad cilvēks pieņem lēmumu, kurš sakņojas gudrībā un pasaules likumsakarību sapratnē, mainās gan viņš pats, gan arī pasaule viņam apkārt. Vecākiem ir cītīgi jānodarbojas ar sevis izglītošanu, izglītošanu un vēlreiz izglītošanu.

– Bet kuram no vecākiem ir jākļūst par līderi, lai kaut kas sāktu mainīties?

– Ģimenē viss sākas no tēva. Bet mūsdienās tēvi tiek degradēti. Viņus audzina vientuļās māmiņas, kuras ir pamestas vai kuru vīri ir nodzērušies. Šādas mammas ir spējīgas izaudzināt tikai mīkstmiesīgus memesdēliņus. Šie kompleksainie mīkstmieši nav spējīgi izveidot ģimeni un aizstāvēt valsti. Vīriešu kompleksi ir cilvēces posts. Saprātīgi būtu atjaunot masveida pionieru vai skautu kustību (nav būtiski, kā to nosauc), kur tiktu audzināti gudri, garīgi un atbildīgi vīrieši. Eiropā.

8 miljoni jaunu un izglītotu vīriešu nestrādā – viņi negrib, viņiem tas ir par grūtu. Viņi grib iegūt visu ātri un viegli.

– Par infantiliem vīriešiem nākas dzirdēt arvien biežāk. Vai viņus vispār ir iespējams mainīt?

– Cilvēki mūsdienu pasaulē mēģina izveidot priekšstatu par apkārtējo pasauli, balstoties uz bailēm un ierobežotām zināšanām. Turklāt viņi laiž pasaulē arī bērnus. Ja tu bērnu uztver kā Dieva dāvanu, brīnumu, kura potenciāls ir bezgalīgs, bērns attīstās ar milzīgu enerģētisko potenciālo.

Ja viss notiek citādi, bērnam netiek dota iespēja kļūt dzīvesgudram. Vēlreiz uzsveru – viss ir atkarīgs tikai no šo bērnu mammas un tēta. Nevienam citam pasaulē šie bērni nav vajadzīgi.

Svarīgi ir, kas notiek skolās. Kāda tajās ir vide. Kas stūrē šo kuģi pretī nākotnei, vai tie ir labvēlīgi cilvēki! Ir jāpiedāvā psiholoģiskā palīdzība kaut vai informatīvā līmenī!

Simtiem un tūkstošiem mammu, kurām nav augstākās izglītības, jums iebildīs, sak, agrāk bērnus varēja izaudzināt bez visām šīm augstskolu gudrībām un teoriju lasīšanas.

Atceros kādu ģimeni, kur vecāki bija akadēmiķi. Viņi ļāva paņemt sava trīsgadīgā mirstošā bērna sirdi, lai pārstādītu to citam mirstošam bērnam un viņu izglābtu. Nozīme nav izglītībai, bet gan izpratnei, ko nozīmē garīga attīstība.

Tāpat atceros kādu mammu ar kriminālu pagātni, kura dzemdēja bērnu par spīti visām iespējamām saslimšanām, to skaitā seksuāli transmisīvajām. Guļot slimnīcā, viņa savai palātas biedrenei nozaga telefonu. Bet strostēt tādu māti nav jēgas, viņa ir jāaudzina. Viņu neviens līdz šim nebija mīlējis.

Franču psihoterapeiti ir pierādījuši, ka, noglāstot cilvēku 32 reizes dienā, var ļaut viņam sajusties laimīgam. Bez pieskārieniem cilvēks nevar ne attīstīties, nedz būt laimīgs. Bet jūs pavērojiet, cik maz mēs viens otram pieskaramies, noglāstām, samīļojam.

Avots: aprinkis.lv