Mācītājs Juris Rubenis iedvesmo:
-
- Cilvēka dzīvei ir robežas. Neviens te nav aizkavējies pārāk ilgi.
- Visu dzīvē nevar paveikt neviens! Tev ir jāizvēlas dažas lietas, kuras noteikti jāizdara tev, – tavējās. Ja gribēsi izdarīt visu, neizdarīsi neko. Stāsts ir par mācīšanos noteikt prioritātes, kas ir jāizdara tieši man.
- Mācies redzēt! Jēzus saka: “Esi nomodā! Ja tava acs ir gaiša, visa tava dzīve, visa tava miesa ir gaiša. Ja tava acs ir tumša, tumsa ir liela.” Respektīvi – jautājums ir, kā tu redzi, uztver. Ja tava redze ir deformēta, ja tava acs ir pilna svešķermeņiem, ir traki…Tu neredzi lietas, pasauli, cilvēkus!
- Cilvēki tik labprāt gribētu saņemt vienkāršas receptes, tādu “ātrās ēdināšanas garīgumu”. Nē, te jābūt gatavam pacietīgai praksei! Tikai pakāpeniski tu kļūsti apzinātāks, uzmanīgāks, vērtīgāks.
- Cilvēka brieduma zīme ir apzināšanās, ka es spēju pasauli uztvert tikai no savas attīstības stadijas. Tas ir milzīgs sasniegums, ja mācāmies sevi veselīgi relativizēt un saprast, ka mana uztvere ir atkarīga no manas attīstības pakāpes, mana vērtīguma un apzinātības. Ja esmu uz ļoti zemas apziņas attīstības pakāpes, es redzu šo pasauli ļoti jocīgi un attiecīgi jocīgi reaģēju. Jo smalkāk redzu, jo daudz iekļaujošāk varu reaģēt. Jā, patiesībā stāsts ir ne tik daudz par pasauli ārpusē, bet vispirms – kā šo pasauli un sevi redzu es. Nevērīgam cilvēkam tu vari priekšā likt visfantastiskākās lietas un iespējas, bet viņš tās nepamanīs!
- Mēs esam dažādi cilvēki, nedomāju, ka visiem tagad vajadzētu obligāti meditēt… bet tā var būt izcili palīdzoša prakse sevišķi tiem, kas strādā intensīvajās profesijās un bieži ir spiesti būt prom no sevis. Piemēram, žurnālisti, skolotāji, mācītāji, ārsti. Viņi ir spiesti runāt, kad gribētos paklusēt, bet tik un tā ir jārunā, jo profesija spiež. Būt visu laiku cilvēkos, cilvēkos, cilvēkos… Manuprāt, šo profesiju cilvēki ļoti novērtē to, ko nozīmē klusums, vērtība, atgriešanās pie sevis. Mācīšanās iepazīt sevi no jauna.
-
- Lai nobriestu, ir jāpiedzīvo brīži, kuri parāda, ka tava līdzšinējā pasaules uztvere ir nepilnīga.
- Vīrietis nespēj pareizi rīkoties ar spēku, iekams nav saticis savu bezpalīdzību, sieviete neuzzina, cik viņa ir spēcīga, iekams viņai netiek mācīts uzticēties sev.
- Pirmā mīlestība ir situācija, kurā divi naivi egoisti, kas parasti sevi vēl nemaz nepazīst un nesaprot, iluzoru iedomu pilni uzsāk ceļu, kurā neizbēgami būs jāsatiekas ar savu egoismu un aprobežotību. Bet šī pieredze var palīdzēt augt.
- Vīrietis un sieviete ir divas unikālas Dieva tēla atklāsmes, puses. Un Dievs var pilnībā atklāties tikai tad, ja šīs abas puses viena otru ciena un viena otrai atveras.
- Salīdzinoši vieglāk ir dzīvot laikmetos, kur viss ir salikts pa plauktiņiem. Šajā laikmetā mums kā vīriešiem un sievietēm, jāiemācās ieraudzīt sevī unikālo un kopējo, lai mēs saprastu, kā veidot 21. gadsimtam atbilstīgas attiecības.
- Pazemota, apspiesta sieviete nevar izaudzināt dēlu par īstu vīrieti, diemžēl.
- Smalka sieviete ar plašu skatījumu vēlas sev blakus adekvātu vīrieti, nevis cilvēku, ar kuru vispār nevari parunāt vai kurš vispār nesaprot tavus jautājumus.
- Tas nav likums, bet esmu redzējis, ka cilvēki otrajās attiecībās iemācās atrast lielāku kvalitāti nekā pirmajās. Tā iemesla dēļ, ka abi vai vismaz viena puse ir izgājusi cauri sāpīgai krīzei.
- Ja tu pēc pirmā kritiena neko neiemācies, tu esi kā iestrēdzis vienā datorspēlītes līmenī, pat ja desmitajās attiecībās būs tikpat slikti.
- Labs laulības princips ir vēlme mācīties, apgūt vienam otru, un tas nav stāsts par vienu vai pieciem gadiem, tas ir stāsts par visu mūžu.
- Mūsos ir dievišķa programma – nav labi cilvēkam būt vienam. Ar prātu mēs varam teikt, ka nemeklējam, bet iekšēji meklējam, jo katrā cilvēkā mājo nepieciešamība pēc mīlestības!
- Ja tev nav attiecību, tu nevari tās pasūtīt – es pirmdien iemīlēšos… Tā nenotiek! Mīlestība atnāk ļoti negaidīti, bet, ja esi atvērts, tu pamanīsi to, kas tev jāpamana.
- Mīlestībā mēs mācāmies dzīvot ar vienu cilvēku, lai mācētu dzīvot ar visiem cilvēkiem.
- Ja vienādojumā mainās viens cilvēks, mainās viss vienādojums. Mēs parasti gaidām, lai mainītos otrs, bet izejas punkts esmu es. Man pašam ir jāmainās, mans izaicinājums ir mainīties.
- Pats lielākais aicinājums cilvēkam ir augt. Tu vari iegūt pieredzi tikai savas attīstības stadijas ietvarā, bet ja audz, tu pāraudz vecās stadijas un nonāc pie jaunām iespējām.
- Būt ceļā ir skaisti. Nekas no tā, ko esi sasniedzis, nevar tev dot tik daudz kā CEĻŠ.
Avots: ivulis.wordpress.com / @ Žurnāls “IEVA”, 09.09.2015., Nr.36., 18. – 23.lpp. / Foto: elijasnams.lv