Pat pēc rosīgas vasaras vienmēr pienāk rudens. Ne visi ir bagāti. Vecums var būt grūts, ar veselības problēmām, finansiālām problēmām un tuvinieku zaudēšanu.
Jums vienkārši jāpieņem notikušais, jābūt stipram un jācenšas pārāk nepaļauties uz citiem cilvēkiem. Kā mēs varam palīdzēt veciem cilvēkiem, kuru bērni pat nevēlas viņus redzēt? Katram ir savs veids, kā atbildēt uz šo jautājumu.
Jums vajadzētu paskatīties uzmanīgāk un noskaidrot, vai vecākam, vājdzirdīgam kaimiņam nav nepieciešama palīdzība. Vai vecmāmiņa, kas sabiedriskajā transportā atbildēja kašķīgi, vienkārši ir vientuļa, nav īsti kašķīga? Dažas lietas nav uzreiz pamanāmas.
Bija sniegputenis. Tagad, kad ir iestājusies ziema, ir skaidrs, ka tā ir šeit, lai paliktu. Pagaidām ne pārāk spēcīgais vējš koku vainagos iepūta lielas sniegpārslas. Un jau nākamajā mirklī tās griezās gandrīz tā, ka nevarēja saprast, kur zeme, kur debesis. Šajā laikā ciemats kļuva par ļoti īpašu vietu. Skaists. Tāds, kā no grāmatas vai filmās.
Alvis jau bija sirma vecuma kungs un nejutās ne priecīgs, ne sajūsmināts par ziemas iestāšanos. Viņš jau apzinājās, ka aukstajā sezonā dienas kļūst daudz īsākas, kas nozīmē, ka jāuzglabā vairāk koksnes, pārtikas un ūdens. Situācija bija tik slikta, ka bija gandrīz nožēlojama. Malka pietiks dažas dienas, bet ar kartupeļiem, putru un bietēm vien neiztikt. Priecājās, ka aka vēl nav aizsalusi.
Viņam bija dēls dēls, kurš parasti palīdzēja vecajam tēvam un katru reizi, kad ciemojās, atveda viņam pārtiku un ikdienas krājumus. Dāvanas nebija īpaši dāsnas, taču pietika kādam laikam. Alvim nebija iespējams pārcelties pie dēla uz pilsētu, jo četri cilvēki nevar ērti sadzīvot Hruščova laika divistabu dzīvoklī, lai gan vecais vīrs vēl nav gluži vājš.
Viņam bija jāgaida palīdzības ierašanās. Pirms pieciem gadiem vedekla un dēls mēdza viņu bieži apciemot un pat veda līdzi mazdēlu. Īpaši mazdēlam patika lauki. Vasara ir silta. Var dzīt zosis līdz upei. Ir labi būt mazam, jo jūs varat izvairīties no daudzām problēmām, kas rodas, ja esat liels.
Tagad, kad mazdēls ir paaudzies, viņam ir cits skatījums uz dzīvi un vairs nav ieinteresēts dzirdēt stāstus no vecā vectēva. Alvis pat saprata, ka viņš puisi kaitina. Nav pārsteidzoši, ka cilvēkiem, kuri ir vairāku paaudžu attālumā viens no otra, var būt atšķirīgs skatījums un grūtu atrast kopīgu valodu.
Bet dēls gan viņu pievīla. Viņš aizveda ģimeni atvaļinājumā uz ārzemēm un nolēma pagarināt savu uzturēšanos par pāris nedēļām. Aizmirsa, ka vecajam tēvam vajag atbalstu. Iespējams, ka drīz būs jābrauc pie kaimiņiem, jāprasa malka kredītā. Pat ja tas tagad tā ir zelta vērta. Ziemu var būt grūti pārvarēt.
Vectēvs bija viens ar savām domām, kad pamanīja tuvumā čaukstošus krūmus…
Viņa sētā nekad nav bijis ne suns, ne savvaļas dzīvnieks. Tas ir dīvaini un viņš ziņkārīgi devās skatīties. Tuvojoties teritorijai, viņš ieraudzīja mazu, izbiedētu dzīvnieku, kas skatījās uz viņu ar bailēm un apjukumu acīs.
Tas bija kaķis. No kurienes tas nāk? Visiem kaimiņiem tiek turēti tikai tie suņi, kas paliek pagalmā. Pie tam šis kaķis izskatījās smalkas šķirnes… Vai tiešām šeit Latgales laukos ievākušies dzīvot bagāti cilvēki? Sirmais kungs nolēma vest kaķēnu mājās, jo tas bija vēl mazs un bija auksts. Bet skaidrs, ka viņam ir saimnieki. Kaķēnam bija arī siksniņa, ko var nēsāt ap kaklu.
Dzīvniekus nebija ar ko barot. Viņš negribēja ēst putru, un vēl jo mazāk kartupeli. Vectēvam bija jāiet lejā uz pagrabu, lai paņemtu kārbu ar sautētās gaļas, kas tika saglabāta īpašai dienai. Kad tad, ja ne tagad, lai pabarotu mazo pūkaini..
Bet beigās atkal vilšanās. Mazais viltnieks pat neēda sautēto konservu gaļu. Večuks īsti nesaprata un nopūtās: “Ar ko viņi tevi baro, draugs? Es atvainojos, bet es vairs nevaru tev palīdzēt…” Šķita, ka pūkainajam dzīvniekam ēdiens neinteresējās. Viņš ar interesi sāka pētīt situāciju, cenšoties izpētīt telpas tālākos stūrus. Vecais vīrs bija tik uzjautrināts par redzēto, ka viņš pat kļuva emocionāls. Tomēr pēc dažām minūtēm viņš dzirdēja vēl vienu nepazīstamu skaņu.
Pie vārtiem ieradās automašīna. Alvis cerēja ieraudzīt dēla ierasto auto numuru ar “septiņniekiem”, kad viņš paskatījās pa logu. Bet tā nebija dēl automašīna, tas bija vēl glaunāks auto. Kaķēna saimnieks, meklējot pazudušo palaidni, bija apbraukājis visas ciemata mājas. Kaķēns jau izrādījās pieaudzis tikai šķirne tāda, kas neizaug ļoti liela… Mazs un ļoti dārgs.
Kaķēna saimnieks Pēteris bija bezgala pateicīgs un centās vectēvam iedot naudu, lai pateiktos par viņa laipnību. Taču Alvis atteicās no naudas. Dzīvnieks neko nav ēdis. Un konservu gaļu jau pats taču varot ar apēst…
– Klausies, vectēv. Vai jūs dzīvojat šeit viens šajā būdiņā?
Atbilde bija apstiprinoša.
– Vai jums ir nepieciešams darbs?
Kāds darbs tas varētu būt šajā ciemā? Kas viņam īsti vajadzīgs?
– Skaties, tēti. Lūk, lieta. Es šeit uzcēlu mājokli. Divus kilometrus no šīs vietas. Ir gaisma, ir ūdens, un ir siltums. Tur visas ir dzīvei nepieciešamas lietas. Bet māja vēl nav līdz galam pabeigta. Bet es baidos, ka vietējie būs pārāk ziņkārīgi un var traucēt. Plus viņu vajag uzturēt.
Mums ir vajadzīgs māja un kaķa pieskatītājs, kamēr mēs ar sievu esam prom. Apmēram viens līdz divi mēneši. Mājā ir daudz pārtikas, pietiek strādnieku komandai. Esmu gatavs maksāt algu.
Alvis iekāpa mašīnā kopā ar vīrieti, kuru pazina tikai stundu. Pēc dažām minūtēm viņi bija ieradušies. Savrupmāja bija liela un grezna. Praktiski pils – ko vēl te vajag uzcelt?
Mājā tiešām bija pietiekami daudz pārtikas un ūdens. Virtuvē ir gāzes plīts, un tā ir ļoti liela. Mēbeles ir skaistas. Arī Kaķu barības bundža. Šī gaļa, iespējams, pat ir garšīgāka par gaļu, kas tiek piegādāta kārbā. Noteikti izlasiet galvenās kļūdas, kuras varat pieļaut, lai no tām izvairītos. Lai atrastu savas dzīves mīlestību, jums ir jābūt aktīvam un jāizrāda sevi.
Pēteris arī teica, ka viņa šoferis varēs atbrauks paskatīties, kāviņam iet un palīdzēs, ja ko vajag.
– Lūk jums avansa maksājums/alga. Ja jums kaut kas nepieciešams, pastāstiet viņam vai zvaniet uz šo numuru. Mums ir pieci televizori, kurus varat skatīties jebkurā telpā. Uzmanieties, lai nesabojātu mēbeles, jo tās ir diezgan dārgas.
Ja viss izdosies, kā plānots, vai varēsiet mums palīdzēt ar dārzu vasarā! Tas ir lieliski.
Tā nu sanāca, ka viena maza kaķa dēļ Alvja dzīve mainījās. Protams, ne viss bija tik rožaini: Sirmgalvis nebija attapīgs attiecībā pret moderno tehnoloģiju izmantošanu, tāpēc palīgā nācies saukt šoferi. Bet galu galā viss izdevās. Vēlāk, kā Pēteris bija solījis, vecais vīrs tika pieņemts darbā par dārznieku un labi sapratās ar priekšnieka meitu.
Viņš atrada jaunu cilvēku grupu, ar ko sazināties un uztvert to kā ģimeni. Protams, kontakts ar īsto dēlu nepazuda, bet savā jaunajā ģimenē viņš nejutās, kā nasta! Ne uzbāzīgi, ne mākslīgi.. tā vienkārši notika. Vecais vīrs bija apmierināts un neko citu viņam arī nevajadzēja.