Eiropas Centrālā banka (ECB), kā tirgus gaidīja, ir samazinājusi savas galvenās procentu likmes, tādējādi pēc jūnijā veiktā samazinājuma veicot jau otro samazinājumu šogad.
Kā tika gaidīts, ECB samazināja savas procentu likmes ceturtdienas pēcpusdienā septembra sanāksmē.
Jaunās procentu likmes tika noteiktas 3.65% apmērā galvenajām refinansēšanas operācijām, 3.90% apmērā aizdevumu iespējai uz nakti un 3.50% apmērā noguldījumu iespējai.
Galveno refinansēšanas operāciju procentu likme ir likme, ko bankas maksā, aizņemoties naudu no ECB uz vienu nedēļu, savukārt noguldījumu iespējas procentu likme ir likme, ko bankas var izmantot, lai veiktu noguldījumus uz nakti Eurosistēmā. Ar nakts procentu likmi bankām tiek piedāvāts Eurosistēmas kredīts uz nakti.
“ECB Padome šodien nolēma samazināt noguldījumu iespējas likmi – likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostāju, – par 25 bāzes punktiem. Pamatojoties uz ECB Padomes atjaunināto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku, tagad ir lietderīgi spert vēl vienu soli monetārās politikas ierobežošanas pakāpes mazināšanā,” teikts ECB paziņojumā.
S&P Global Ratings EMEA galvenais ekonomists Silvains Brojers pēc paziņojuma dalījās savās pārdomās ar Euronews Business.
“Kā gaidīts, ECB īstenoja 25 bāzes punktu likmju samazinājumu bez papildu politikas norādēm. Tā kā darba samaksas pieaugums ievērojami pārsniedz ražīguma kāpumu un pakalpojumu inflācija atkal pieaug, ECB Padomei pašlaik nav iemesla paātrināt likmju samazināšanas tempu vai uzņemties saistības par turpmāku likmju samazināšanu.
Gaidāmajam repo likmes samazinājumam par 35 bāzes punktiem, visticamāk, nebūs būtiskas ietekmes. Lai gan ilgtermiņā tas var kalpot par naudas tirgus likmju griestiem, bankām pašlaik nav lielas motivācijas izmantot tirgus, jo to likviditātes vajadzības pilnībā apmierina ECB,” sacīja Broijers.
Tikmēr arī Invest Conotoxia tirgus analītiķis Gžegožs Drozdzs (Grzegorz Drozdz) apstiprināja, ka tas ir tas, kas tika gaidīts.
Monetārās politikas atjauninājums seko ECB jūnija lēmumam samazināt procentu likmes par 25 bāzes punktiem, ko tirgus dalībnieki arī lielā mērā gaidīja.
Pēdējais ECB lēmums pieņemts laikā, kad inflācija ir mazinājusies. Saskaņā ar ātrajām aplēsēm eiro zonas patēriņa cenu pieaugums augustā palēninājās līdz 2,2%, kas ir lēnākais pieaugums kopš 2021. gada jūlija.
Tomēr pamatinflācija, līdzīgi kā ASV, joprojām saglabājas noturīga 2,8% līmenī. Straujo gada inflācijas kritumu daļēji var skaidrot arī ar augstāku bāzi pagājušajā gadā.
Eurostat uzsvēra, ka “lejupslīdi noteica straujš enerģijas izmaksu kritums, jo augustā sāka darboties bāzes efekts”.
Lai gan inflācija samazinās, izaugsmes rādītāji joprojām ir satraucoši.
Euro zonas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2024. gada 2. ceturksnī pieauga tikai par 0.2%, kas ir lejupvērsts rādītājs salīdzinājumā ar iepriekšējo aplēsi (0.3%). Visā blokā rādītāji ievērojami atšķīrās, un Vācijā, reģiona lielākajā ekonomikā, IKP saruka par 0,1%