Eirozonas IKP 2024. gada trešajā ceturksnī pieauga visstraujākajā tempā pēdējo divu gadu laikā, ko veicināja straujāka nekā gaidīts izaugsme Vācijā un Francijā. Pateicoties pozitīvajiem datiem, eiro kurss pieauga, savukārt Eiropas akciju vērtība samazinājās globālās tirgus spriedzes un bažu par gaidāmajām vēlēšanām ASV apstākļos.
Saskaņā ar Eurostat provizoriskajām ātrajām aplēsēm eirozonas ekonomika 2024. gada 3. ceturksnī pieauga par pārsteidzošiem 0,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, jo Vācijas un Francijas izaugsmes temps pārsniedza gaidīto.
Ekonomiskās izaugsmes temps valūtas blokā paātrinājās salīdzinājumā ar 2. ceturksnī reģistrētajiem 0,2%, atspēkojot ekonomistu prognozes par 0,2% pieaugumu un iezīmējot spēcīgāko izaugsmi eiro zonā kopš 2022. gada 3. ceturkšņa.
Izaugsme Eiropas Savienībā bija 0,3%, kas atbilst otrajā ceturksnī novērotajam tempam. Gada izteiksmē sezonāli izlīdzinātais IKP 2024. gada 3. ceturksnī gan eirozonā, gan Eiropas Savienībā pieauga par 0,9%.
Vācijas ekonomika izvairās no lejupslīdes, Francijas izaugsme paātrinās
Vācijas, bloka lielākās ekonomikas, IKP ceturkšņa salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 0,2 %, pārsniedzot gaidīto 0,1 % kritumu, liecina Federālā statistikas biroja provizoriskie dati. Šī atveseļošanās sekoja lejupvērsti koriģētajam 0,3% sarukumam 2. ceturksnī, ko veicināja valdības un mājsaimniecību patēriņa pieaugums.
Tomēr, neraugoties uz šo noturību, joprojām tiek prognozēts, ka Vācija 2024. gadu noslēgs ar 0,2% sarukumu, kas pēc 0,3% krituma 2023. gadā iezīmēs pirmo recesiju kopš 2000. gadu sākuma.
Francijā pagājušajā ceturksnī IKP pieauga par 0,4 %, salīdzinot ar 0,2 % otrajā ceturksnī, ko veicināja mājsaimniecību patēriņa un valdības izdevumu pieaugums pēc Parīzes olimpiskajām spēlēm. Saskaņā ar INSEE datiem mājsaimniecību patēriņš pieauga par 0,5%, ko veicināja preču, enerģijas un informācijas pakalpojumu iepirkumu pieaugums.
Tikmēr tirdzniecības devums IKP bija nedaudz pozitīvs, jo samazinājās gan eksports, gan imports, bet ieguldījumi pamatlīdzekļos turpināja sarukt galvenokārt sakarā ar izdevumu samazināšanos rūpniecības precēm un pakalpojumiem.
No pārējām eirozonas dalībvalstīm vadošo pozīciju ieņēma Īrija, kuras ceturkšņa kāpums bija 2.0%, kam sekoja Lietuva un Spānija ar attiecīgi 1.1% un 0.8%. Tomēr ekonomiskais sarukums bija vērojams Ungārijā, Latvijā un Zviedrijā.
Itālijas tautsaimniecība apstājās, neuzrādot nekādu izaugsmi pēc pieticīgas 0.2% izaugsmes 2. ceturksnī, kas neatbilda 0.2% pieauguma prognozēm.
Tirgus reakcija
Trešdien eiro kurss pret ASV dolāru pieauga par 0.3%, sasniedzot 1.0840 pret ASV dolāru, ko veicināja pozitīvie IKP dati. Eiropas valsts obligāciju peļņas likmes mainījās tikai nedaudz, Vācijas Bund likmju peļņas likmēm saglabājoties stabilām 2,3 % līmenī.
Tomēr Eiropas akcijas piedzīvoja zaudējumus, ko ietekmēja negatīvais noskaņojums Āzijā, jo tirgotāji gatavojās iespējamam svārstīgumam pirms nākamnedēļ gaidāmajām ASV vēlēšanām un Federālo rezervju sistēmas lēmuma par procentu likmēm.
Itālijas FTSE Mib bija vissmagāk cietušais no galvenajiem indeksiem, samazinoties par 1,3 %, ko izraisīja Campari kritums par 15 % un Stellantis kritums par 3 %.
Francijas indekss CAC 40 saruka par 0,9%, luksusa preču akcijām Kering un LVMH samazinoties attiecīgi par 3,8% un 2,5%. Arī Euro Stoxx 50 samazinājās par 0,9 %, ko ietekmēja Francijas luksusa preču zīmolu, Nīderlandes tehnoloģiju giganta ASML Holding un Eiropas banku kritums.