Francijas aizņēmumi 68,9 miljardu eiro apmērā 2024. gada otrajā ceturksnī ir palielinājuši valsts parāda uzkrājumu, pastiprinot bažas par tās budžeta kontroli.
Saskaņā ar jaunākajiem Francijas statistikas biroja INSEE publicētajiem datiem valsts parāds Francijā no aprīļa līdz jūnijam palielinājās līdz 112% no IKP.
“2024. gada 2. ceturkšņa beigās Māstrihtas parāds [valsts parāds] sasniedza 3 228,4 miljardus eiro; tas palielinājās par 68,9 miljardiem eiro pēc +58,2 miljardiem eiro iepriekšējā ceturksnī,” teikts INSEE paziņojumā presei.
Vispārējās valdības bruto parāda pieaugumu galvenokārt noteica valsts, savukārt citu centrālo valdības iestāžu valsts parāds samazinājās, galvenokārt tāpēc, ka Francijas valsts dzelzceļa uzņēmuma SNCF Réseau parāds samazinājās par 4,5 mljrd. eiro.
Saskaņā ar INSEE datiem sociālās nodrošināšanas fondu parāds turpināja palielināties, bet pašvaldību parāds saglabājās stabils.
Šie skaitļi parādās pieaugošu bažu apstākļos par to, vai jaunā Francijas valdība atradīs veidu, kā aizlāpīt plaisu budžetā, jo paredzams, ka valsts budžeta deficīts šogad pārsniegs 6 % no IKP, kā arī piedāvās ilgtermiņa risinājumus, lai novērstu pieaugošo parādu.
Divdesmit gadu laikā Francijas valsts parāds ir pieaudzis par vairāk nekā 2000 miljardiem eiro.
Pašreizējie 112 % ir gandrīz divreiz vairāk, nekā noteikts Māstrihtas līgumā (valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60 % no IKP).
Tomēr Francijas parāds nav augstākais ES – 2024. gada pirmā ceturkšņa beigās Grieķijā bija 159,8 % no IKP, Itālijā – 137,7 %, bet Francija ierindojās trešajā vietā ar 110,8 %, kurai cieši sekoja Spānija un Beļģija.
Vismazākais parāds bija Bulgārijā (22,6%), Igaunijā (23,6%) un Luksemburgā (27,2%).
Premjerministra Mišela Barnjē jaunā mazākuma valdība nākamnedēļ iesniegs 2025. gada budžetu.
Gaidāms, ka budžets paredz izdevumu samazināšanu un nodokļu paaugstināšanu turīgām privātpersonām un lielām korporācijām.
Jaunajai valdībai priekšā ir parlaments, kas sadalīts trijās daļās, kur kreisā alianse NFP un galēji labējā Nacionālā apvienība (RN) varētu apvienot spēkus un noraidīt jauno kabinetu, atstājot aiz sevis vēl lielāku nenoteiktību.
Tāpēc investoru skepse pieaug, neraugoties uz to, ka Francija ir otrā lielākā ekonomika ES.
Viena no vadošajām reitingu aģentūrām Standard & Poor’s 2024. gada maija beigās pazemināja Francijas kredītspējas reitingu. Tā bija pirmā reize, kad Francijas kredītreitings tika pazemināts kopš 2013. gada.
Vēl šonedēļ Francijas 10 gadu obligācijas uz īsu brīdi tika novērtētas kā riskantāks ieguldījums nekā Spānijas obligācijas. Tas nozīmē, ka valstij būs jāmaksā arvien lielāka summa, lai refinansētu savu parādu.
Attiecībā uz Francijas piecu gadu obligācijām to procentu likme piektdien pārsniedza Grieķijas obligāciju procentu likmi.