Iedzīvotāju pirktspēja krīt, spiediens celt algas aug

Darba tirgū darbiniekam joprojām ir diezgan liela teikšana, un to redzam arī algu kāpumā. Bezdarba līmenis otrajā ceturksnī samazinājās līdz 6,6%, norāda Agnese Buceniece, Swedbank Latvijā galvenā ekonomista vietas izpildītāja. 

Tas gan ir nedaudz augstāk nekā pirms pandēmijas, bet tāpat skaudri iezīmē faktu, ka rezerves, kur pasmelties jaunas darba rokas, ir nelielas. Aptaujas rāda, ka aptuveni piektajai daļai uzņēmumu darbaspēka trūkums kavē biznesa attīstību. Droši vien ar lielākiem vai mazākiem izaicinājumiem darbinieku atlasē ir sastapies teju ikkatrs uzņēmums vai iestāde.

Vēlme piesaistīt un noturēt labus speciālistus mudina darba devējus paaugstināt atalgojumu. Darba samaksas kāpumam var būt arī citi iemesli, piemēram, darbinieka darba slodzes palielināšanās vai paaugstinājums amatā, darba algu izmanto arī kā instrumentu darbinieku mainības mazināšanai. Vislabākais algu paaugstināšanas iemesls ir uzlabojums darba sniegumā, kā arī taisnīga atalgojuma nodrošināšana.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka otrajā ceturksnī vidējā bruto alga sasniedza 1362 eiro un bija par 8,3% lielāka nekā gadu iepriekš. Vidējā neto alga jeb alga pēc nodokļu nomaksas pieauga par 7,5% un nu jau ir vien trīs eiro attālumā no 1000 eiro.

Tomēr šis kāpums ir jāskata kopā ar patēriņa cenu izmaiņām. Inflācija otrajā ceturksnī pakāpās līdz 16,4%. Lai gan iedzīvotāji kopumā par darbu saņem vairāk, nopirkt par šiem eiro var mazāk. Iedzīvotāju pirktspēja aprīļa-jūnija periodā samazinājās par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Nav pārsteigums, ka iedzīvotāji ir nobažījušies par savu finanšu situāciju, it īpaši apkures sezonas gaidās. Protams, ka inflācijas ietekme uz dažādām ienākumu grupām atšķiras.

Mazāk turīgi iedzīvotāji ir spiesti ļoti būtiski mainīt savus iepirkšanās paradumus. Savukārt tie, kas var savilkt galus kopā, izskatās, vēl daudzos gadījumos nesteidzas mainīt savus paradumus, drīzāk izvēloties uzkrāt mazāk. Redzam, ka uzkrājumi aug lēnāk nekā neto algas fonds. Paradumu maiņa un pielāgošana augošajām cenām nenotiek ātri. Tomēr jau šobrīd redzam, iedzīvotāju tēriņi knapi tiek līdzi inflācijas sprintam, un šur tur jau pārdoto preču un pakalpojumu vienībās vērojams kritums.

Pirktspējas mazināšanās un iedzīvotāju raizes par rudens un ziemas rēķiniem palielina spiedienu uz darba devējiem palielināt darbinieku atalgojumu, lai kompensētu cenu lēcienu. Ne visi darba devēji to augušo izmaksu laikā var atļauties un ne visi to vēlēsies darīt, ņemot vērā šī brīža augsto nenoteiktību un bažas par pieprasījuma mazināšanos.

Tomēr arī tiem, kas var, pret šo spiedienu būtu jāizturas uzmanīgi un algas jāpārskata atbildīgi. Ja šobrīd pārāk dāsni un visiem tiks celtas algas, varam ievārīt vēl lielākas inflācijas ziepes. Tas no kā būtu jāizvairās ir algu-cenu spirāles veidošanās. Ja uzņēmums spēj pārnest izmaksu kāpumu uz pircēju, tad tas visbiežāk varēs atļauties paaugstināt darbinieku atalgojumu.

Tomēr, ja darbinieku ražīgums nebūs audzis, tad augstākas darbaspēka izmaksas nozīmēs, ka uzņēmums atkal palielinās cenas. Tas savukārt atkal radīs spiedienu celt algas un tā uz priekšu, līdz atdursimies pārkarsušā ekonomikā un daudz dziļākā krīzē, nekā šobrīd gaidāms. Šādu spirāli jau redzējām pirms 2008.-2009.gada krīzes. Tāpēc svarīgi, ka darba devēji algas paaugstina galvenokārt jau izvērtējot darba rezultātus. Augstās inflācijas apstākļos atbildīgi būtu parūpēties arī par mazāk atalgotajiem darbiniekiem, kuriem inflācijas nasta ir grūtāk panesama.

Neziņa par nākotni, bažas par iespējamajiem COVID-19 ierobežojumiem, bažas par ekonomikas krīzi gan vietējā, gan ārvalstu tirgū mudina darba devējus piesardzīgāk raudzīties uz darbinieku skaita palielināšanu. Gaidāms, ka bezdarba līmenis šī gada otrajā pusē pieaugs, pietuvojoties 8% nākamā gada sākumā. Tas, visticamāk, neļaus algu kāpumam pārlieku daudz ieskrieties.

Gaidāms, ka šogad bruto vidējā alga augs vidēji par 8%. Tas nozīmē, ka gada otrajā pusē inflācijas spiediena ietekmē algu kāpums varētu nedaudz pakāpties, bet būtiski virs 9% diez vai uzkāps. Pirktspējas kritums gada otrajā pusē būs vēl lielāks un pārsniegs 10%. Būtiskāka inflācijas atkāpšanās un pirktspējas uzlabošanās gaidāma nākamā gada otrajā pusē.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Leave a Comment