2022.gada 19.septembrī Ārlietu ministrijā notika ikgadējais Eiropas Savienības (ES) informācijas sniedzēju forums, kurā galvenās diskusiju tēmas bija veltītas Eiropas Savienībā pašlaik aktuālajiem jautājumiem: enerģētikas izaicinājumiem, gatavojoties ziemai, un solidaritātei ar Ukrainu.
Atklājot forumu, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica atzīmēja: “Vēlme sniegt atbalstu Ukrainai apliecina ES vērtības. Vērtības nav tikai vārdi ES līgumos, bet izpaužas konkrētos darbos.”
Z. Kalniņa-Lukaševica klātesošos informēja arī par palīdzības Ukrainai apjomu. Ja ES atbalsta Ukrainu ar 19 miljardiem EUR, Latvijas atbalsts ir 0,80% no IKP un pārsniedz 320 miljonus EUR, iekļaujot gan civilo, gan arī militāro palīdzību. Papildus tam īpaši nozīmīga ir zināšanu un prasmju sniegšana, lai Ukraina būtu sagatavota ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā.
Z. Kalniņa-Lukaševica akcentēja, ka cīnoties ar Krievijas kara Ukrainā konsekvencēm – inflāciju, bažām par drošību, neskaidrību par nākotni, – vienlaikus ir jāstāv sardzē par Eiropas vērtībām un principiem, mums jāspēj aizsargāt demokrātiju.
“Atcerēsimies, ka Krievija kāro iekarot Ukrainu un vienlaikus cer vājināt mūsu spēku kā demokrātiskām sabiedrībām un līdz ar to neatkarīgām valstīm. Noturības veicināšana, ES un NATO stiprināšana un kopīga strādāšana, lai šīs vērtības aizstāvētu, ir vienīgā pareizā atbilde,” pauda parlamentārā sekretāre.
Foruma dalībniekus uzrunāja arī Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele, atzīmējot, ka ir audzis sabiedrības atbalsts Eiropas Savienībai. ES lēmumu mērogs skar katru iedzīvotāju. Savukārt Latvijas sabiedrībai, piedaloties Saeimas vēlēšanās, ir iespēja pastarpināti ievēlēt ES Padomi. M. Rībele arī atgādināja, ka Latvijai ir tādas pašas iespējas ietekmēt ES lēmumus kā citām valstīm.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre uzrunā atzīmēja, ka svarīgi nenogurt, bet turpināt atbalstu Ukrainai. Latvijā tam ir daudz labu piemēru, un tā izpaužas Eiropas vērtības un mūsu solidaritāte. Lai gan pēdējo 70 gadu laikā radies iespaids, ka demokrātija ir pašsaprotama, ir svarīgi uzklausīt cilvēkus un veicināt demokrātijas tālāku attīstību. Konference par Eiropas nākotni bija viens no šiem veidiem, un Eiropas Komisija apsola, ka turpinās diskusijas par iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem arī nākotnē.
Foruma gaitā par Latvijas un Eiropas savienības enerģētikas jautājumiem diskutēja Eiropas parlamenta deputāte Inese Vaidere, Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes vadītāja Alda Ozola un Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants, savukārt diskusijā “Solidaritāte ar Ukrainu – kopā padarītais un vēl darāmais” piedalījās biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle Linda Jākobsone, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, biedrības “Uzņēmēji mieram” dibinātāja Ieva Driksna un Eiropas Komisijas atbalsta Ukrainai grupas vadītājs politikas un reformu koordinācijas jautājumos Tanels Tangs.
Informācijai
Eiropas Savienības informācijas sniedzēju forums norisinās kopš 2008.gada. To rīko Eiropas Kustība Latvijā sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Eiropas Parlamenta informācijas biroju un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Forumā piedalās valsts un pašvaldību Eiropas Savienības informācijas sniedzēji, ES informācijas punktu un Europe Direct informācijas centru pārstāvji, kā arī mediju un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Pandēmijas ierobežojumu dēļ iepriekšējie trīs forumi notikuši tiešsaistē.