Šogad Latvijas reģionālo autobusu maršrutu skaits saglabāsies līdzšinējā līmenī, kopumā sasniedzot aptuveni 6400 maršrutus. Tomēr kopējais nobraukto kilometru skaits nedaudz saruks, jo tiek pārskatīts reisu plānojums.
Autotransporta direkcija plāno, ka kopējais maršrutu garums samazināsies par aptuveni 400 000 kilometru. Šādas izmaiņas galvenokārt skaidrojamas ar nepietiekamu pasažieru skaitu un vēlmi efektivizēt izmaksas, aizstājot dažus tiešos reisus ar pārsēšanās punktiem. ziņo LTV un portāls LSM.
Kāpēc kilometru kļūst mazāk
Latvijas sabiedriskā transporta tīkls ir milzīgs – šogad autobusi un vilcieni kopā nobrauks vairāk nekā 73 miljonus kilometru. Lai gan plānotais samazinājums par 400 000 kilometru kopējā mērogā nešķiet liels, tas palīdz valstij nedaudz ietaupīt līdzekļus. Autotransporta direkcija (ATD) uzskata, ka maršrutu skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, būtiski nemainās. Galvenais uzsvars tiek likts uz to, lai transports nekursētu tukšs tajos laikos un vietās, kur braucēju ir pavisam maz.
Tomēr cipari tabulās ir viena lieta, bet cilvēku ikdiena – pavisam kas cits. Tiem iedzīvotājiem, kuru ierastie reisi tiek atcelti vai saīsināti, šīs izmaiņas ir ļoti pamanāmas un sāpīgas. Cilvēkiem ir svarīgi zināt, vai viņi no rīta varēs tikt uz darbu un vakarā droši atgriezties mājās.
Iedzīvotāju satraukums par Saulkrastu un Limbažu virzienu
Īpaši lielu neapmierinātību pauduši Saulkrastu un Limbažu puses iedzīvotāji. Cilvēki ir pamanījuši, ka atsevišķos maršrutos reisu skaits sarucis pat uz pusi. Piemēram, maršrutā no Rīgas uz Ainažiem agrāko 21 reisa vietā tagad palikuši tikai desmit. Vēl krasākas pārmaiņas skārušas maršrutu Rīga–Saulkrasti–Limbaži, kur iepriekš bija četri reisi, bet nākotnē to varētu nebūt vispār.
Vietējie iedzīvotāji jūtas nepatīkami pārsteigti. Daudzi uzskata, ka šāda reisu samazināšana notiek klusām, un bažījas, ka vienā rītā pieturā autobusu vienkārši nesagaidīs. Cilvēkiem šķiet, ka viņu reģions tiek mākslīgi izolēts, padarot pārvietošanos bez privātā auto gandrīz neiespējamu. Viņiem ir grūti pieņemt loģiku, ka rentabilitāte ir svarīgāka par iespēju aizbraukt pie ārsta vai uz veikalu novada centrā.
Autotransporta direkcija skaidro, ka lēmumi netiek pieņemti bez iemesla. Galvenais faktors ir pasažieru skaits, kas joprojām nav atgriezies tādā līmenī, kāds tas bija pirms pandēmijas. Daudzi cilvēki tagad strādā attālināti vai izvēlas kombinētu darba grafiku, tāpēc vairs nebrauc uz pilsētu katru dienu. Pērn autobusos pārvadāti aptuveni 20,4 miljoni pasažieru, kas ir tikai nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš.
Tur, kur autobusu maršruti dublējas ar vilcienu sliedēm, direkcija mēģina abus transporta veidus salāgot. Piemēram, Saulkrastos tiek uzlabota stacijas infrastruktūra, lai cilvēkiem būtu ērtāk pārsēsties no autobusa vilcienā. Mērķis ir panākt, ka autobuss kalpo kā pievedošais transports līdz dzelzceļam. ATD vadība uzsver, ka ir jāizmanto vilcienu potenciāls, jo tie bieži vien ir ātrāki un spēj uzņemt vairāk cilvēku.
Jauni rīki un pārsēšanās punkti
Lai transporta sistēma kļūtu modernāka, ATD plāno ieviest jaunus digitālos plānošanas rīkus. Tie palīdzēs labāk analizēt, kuros laikos cilvēki visvairāk pārvietojas un kurās pieturās autobusi stāv tukši. Nākotnē plānots veidot vairāk pārsēšanās punktu, kur dažādi maršruti ir precīzi saskaņoti laika ziņā. Tas nozīmē, ka pasažierim nebūtu ilgi jāgaida nākamais transports, ja tiešais reiss ir atcelts.
Šāda pieeja prasa ļoti precīzu plānošanu. Ja autobuss kavēsies kaut dažas minūtes, visa pārsēšanās ķēde var sabrukt. Tāpēc direkcija cer uz modernajām tehnoloģijām, kas ļaus labāk pārvaldīt šo sarežģīto tīklu un sniegt pasažieriem aktuālāko informāciju viņu tālruņos vai pie pieturām.
Kamēr ierēdņi runā par efektivitāti, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija ir krietni kritiskāka. Viņi norāda uz kādu dīvainu blakusparādību – tā sauktajiem tehniskajiem reisiem. Dažreiz, lai samazinātu oficiāli izpildīto kilometru skaitu, reiss tiek pasludināts par tehnisku. Tas nozīmē, ka autobuss joprojām brauc pa to pašu ceļu, tērē degvielu un šoferis saņem algu, bet pasažierus tajā uzņemt nedrīkst.
Asociācijas prezidents Ivo Ošenieks skaidro, ka šāda pieeja reālu ietaupījumu nedod. Izmaksas pārvadātājam paliek tādas pašas, bet iedzīvotāji redz garām braucošu tukšu autobusu, kurā viņiem nav ļauts iekāpt. Tas rada lieku saspīlējumu un neizpratni. Pārvadātāji plāno turpināt diskusijas ar valsts iestādēm, lai atrastu loģiskākus risinājumus, kas būtu izdevīgi gan valstij, gan cilvēkiem, kuri ikdienā paļaujas uz sabiedrisko transportu. Šobrīd situācija paliek mainīga, un atsevišķos reisos vēl ir iespējamas korekcijas atkarībā no iedzīvotāju atsauksmēm un reālā pieprasījuma.
