…raksta turpinājums no 1. lapas
Parasta darba diena(uz to brīdi zāģēju mežus) nekas īpašs. Tikko kā pārrados mājās,pie manis atbrauca Artis ar savu T4 busu.
– Paklau, Kalvi,iedod ieiet inetā, gribu ievietot sludinājumu,taisos pārdot savu busu, braukšu uz UK strādāt…
Kamēr Artis sēdēja netā,atbrauca cits draugs,skolas biedrs Uvis ar kuru kopā ir “apēsts” puds sāls. Pāris dienas atpakaļ ieradies no Vācijas uz māsas kāzām. Līdzi protams dzeramais – 1 litrs Jack Daniel viskijs.
– Braucam copēt Kalvi!!! Paika,cigaretes alkohols no manis,no tevis kompānija!
(Daugava no manis atrodas 2km) No sākuma itkā lauzos, teicu, ka rīt jāstrādā, bet beigās tomēr piekritu. Paņēmām arī līdzi Arti. (Viņi nebija pazīstami).
Tālākais protams visiem ir skaidrs, Daugavā samestas gruntenes, blakus uzkurts ugunskurs, cepam desas, dzeram Jack Daniel, pārrunājam dzīvi… Tā apm 2h līdz beidzās dzeramais.
– Braucam pakaļ vēl, teica Uvis.
Ilgi nebija jādomā, kad jau atradāmies vietējā veikalā,ar vēl 0.7 degvīnu. Tad nāca tā liktenīgā un stulbā doma.
– Braucam uz Ogri (no manis 35km) uzpīpēsim spaisu.
Pierunājām trešo, manu labāko draugu brālēnu Gati, lai viņš stūrē, jo paši bijām zem promilēm. Kad bijām Ogrē, tad nu jau divatā ar Uvi bijām piebeiguši arī 0.7… Atradām attiecīgo vietu un nopirkām “legālo” narkotiku spays…
Uztaisījām visu, kā nākas (vilkām caur sprite pudeli) Nobraucām maliņā kur mazāk cilvēku un viss sākās… Pirms tam biju saskāries tikai ar zāli,tagad nesaprotu kāpēc man vajadzēja pamēģināt šo mēslu. Varbūt tāpēc,ka pēc zāles neko nejutu….
TĀLĀK SEKOS MANAS ATMIŅAS UN TAS KO DRAUGI PĒC TAM MAN STĀSTĪJA…
Uvis ievilka divus dūmus,Artis divus,nelielus,es (kāpēc tik daudz, nezinu) septiņus. Gatis par laimi nevienu… Sākums tiešām bij labs,atceros,kā ar pirkstu aizspiedu vienu aci un gribēju izšņaukt degunu… Sakāpuši mašīnā,sākām braukt mājā…
Ceļš, stabiņi, gājēji, dzelzceļa pārbrauktuve, viss……. Sākās panika, jutu, kā plakstiņi paliek nejūtīgi, mēles vietā vate, kāju roku vispār nav, lai kaut ko pateiktu, stipri jāpiepūlas…
– Gati, man pi#da ir ātrāk ved uz slimnīcu, es jūtu,ka tūlīt nomiršu…
Es tiešām tā jutos, biju 100% pārliecināts, ka sirds neizturēs, tā sitās tik strauji, ka nebija iespējams saskaitīt,jutu, ka viss miglojās, nenormālākās sāpes sirdī…
– Eu, nedzen zosis, Kalvi, teica Uvis, beidz ākstīties.
Bet man nebija ne prātā joki, es tiešām redzēju visu savu dzīvi acu priekšā, savu māti, tēvu, māsu, sievu, dēliņu….. dēliņu… Ak dievs, es negribu mirt, es nesen esmu kļuvis par tēvu, Dievs, lūdzu pasargā mani!
– Gati, BRAUC ĀTRĀK UZ SLIMNĪCU, ES VAIRS NEVARU!!!!
Vis atkal palika miglains, jutu, kā nāk virsū viļņi, no kājām uz augšu, līdz pārņēma visu ķermeni! Gatis, saprata, ka neākstos un nesās uz slimnīcu, cik ātri varēja.
– Tu tak esi mans labākais draugs, Gati,vai ne?
– Protams,Kalvi!
Viņa sejā bij lasāma panika,bailes,tas mani vēl vairāk uztrauca…
– Gati, ja es nomirstu (un es jutu, ka tā notiks) lūdzu pasaki manējiem, ka es viņus ļoti, ļoti mīlu!!
– Protams, Kalvi!
Jutu asaras acīs, sirds sitās tik strauji, ka tūlīt, tūlīt tā pārtrūks no slodzes…. Straujš pagrieziens, bijām pie slimnīcas. Dzirdēju, kā mani draugi aizskrien uz slimnīcu… (Ātrāk,mums tur mašīnā mirst cilvēks) Pieripo ratiņi…
– Nu puis, kāp virsū saka kāds ārsts…
– Viņš nevar
Es tiešām nevarēju, nejutu savas kājas… mani uzceļ uz ratiņiem, nogulda uz vēdera….. Soļi,soļi,soļi,durvju skaņā, lifts… Tālāk gļuki – Atveru acis, ap mani stāv māsiņas,visām apbintētas galvas, asiņainas… No griestiem tek ūdens, raustās spožas zilas gaismas…
– Tagad, puis nesper, mēs tevi izģērbsim…
Jutu, kā manas rokas sakrusto man uz krūtīm. Manī pamodās bravūra.
– Es vēl netaisos mirt, beidziet man sakrustot rokas.
Dzirdu kaut kur fonā Gata balsi
– Ar viņu vis būs labi?
– Atstājiet savu tel nr., mēs jums ziņosim, vēl neko prognozēt nevaram…
Mani atkal pārņem panika… Filma pārtrūkst… Atveru acis, deg tv gaismiņa…. Atveru acis, pie manis seksīga māsiņa, kaut ko ņemas ap manu roku… Atveru acis, nevaru pakustēties, abas rokas piesietas pie galda, kreisajā rokā ievadīta sistēma……….
Atveru acis, rīts…. Manī tika ielaistas trīs sistēmas, vitamīni un dzeramas iekšīgi zāles. Galvenais ārsts man teica, ka ja nebūtu manu draugu, kas mani atvestu,iespējams būtu miris.
Paldies tev brālēn, Gati!!! Paldies, tev Uvi!!! Mani vēl parādīja narkologam un nākamās dienas vakarā izrakstīja! Manās asinīs bij vesela virkne kaitīgu vielu! Es biju nemaņā nogulējis 15h slimnīcā kad pamodos. No kļūdām mācās….