Scenāriji, kā cenu pieaugums Latvijā varētu attīstīties
Latvijas Banka “Apollo” skaidro, ka, augot izejvielu cenām un sadārdzinoties piegādes izmaksām, cenu kāpums turpināsies arī tuvākajos mēnešos. Turklāt atsevišķām precēm un pakalpojumiem, piemēram, siltumapgādei, elektroenerģijai u.c., kurām cenu izmaiņas tiek regulētas vai ir spēkā tarifi ar fiksētu cenu kādā periodā, – pieaugumu izjutīsim ar novēlošanos. Tas mūs vēl pilnā apjomā nav sasniedzis.
Latvijas Bankas ekonomisti ir izstrādājuši vairākus scenārijus, kā varētu attīstīties inflācija.
Pastāv riski, ka cenas var augt vēl straujāk, ja ekonomiskie apstākļi kļūst vēl nelabvēlīgāki.
Balstoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) izveidotajiem riska scenārijiem, papildus pamatscenārijam mēs izstrādājām divus inflācijas prognožu riska scenārijus – nelabvēlīgu un smagu, kuros analizējam straujāku energoresursu cenu pieauguma ietekmi uz Latvijas inflāciju:
- Nelabvēlīgais scenārijs paredz iespējamus pārrāvumus Krievijas energoresursu piegādē uz eiro zonas valstīm, kuri veicinātu straujāku cenu celšanos gan energoresursu produktiem, gan precēm, kuru ražošanu var ietekmēt energoresursu cenas un to pieejamību.
- Smagais scenārijs, papildus iepriekšējā nosacījumiem, paredz globālo naftas un gāzes cenu straujāku reakciju uz energoresursu piegādes pārrāvumiem un energoresursu aizstāšanas grūtības pasaules tirgos prognožu periodā.
Ja īstenotos nelabvēlīgais scenārijs, inflācija 2022. gadā vidēji būtu 10.8%, bet 2023. gadā 4.7%. Savukārt smagais scenārijs paredz, ka inflācija 2022. gadā vidēji sasniegtu 13.1%, bet 2023. gadā – 6.4%.
Ziņo portāls – Apollo.lv
Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze
Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu 2022. gada marta pārskatā vēstīts, ka 2023. gada prognoze ir samazināta (līdz 3.2%), un to nosaka enerģijas un izejvielu piegādes ķēžu pārstrukturēšanai, kā arī eksporta noieta pārkārtošanai nepieciešamais laiks.
Savukārt 2024. gadā gaidāma straujāka izaugsme (4.1%), ko ietekmēs tautsaimniecības dalībnieku noskaņojuma uzlabošanās, augstāka patēriņa līmeņa atjaunošanās un privāto investīciju pieaugums. Lai gan IKP prognozi var ietekmēt gan izaugsmi veicinoši, gan to kavējoši faktori, kopumā ekonomiskās izaugsmes prognozes riski ir lejupvērsti.
Izaugsmi palielinošie riski:
- Vairākās apstrādes rūpniecības jomās pieprasījums varētu būt lielāks nekā prognozēs iekļautais, lai Latvijā un Rietumu tirgos aizstātu pašlaik nepieejamos Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas ražojumus, piemēram, tekstilrūpniecībā, koksnes un tās izstrādājumu un pārtikas ražošanā.
- Īstermiņā Ukrainas bēgļu plūsma var kāpināt pieprasījumu dzīvokļu īres tirgū Rīgā, arī Latvijas iedzīvotāju iesaiste palīdzības sniegšanā bēgļiem var palielināt patēriņu.
- Ilgtermiņā pēc karadarbības beigām ārējais pieprasījums var pieaugt straujāk, nekā iepriekš lēsts, sakarā ar pieprasījuma pieaugumu, īpaši infrastruktūras un būvju atjaunošanai Ukrainā.
Izaugsmi mazinošie riski
- Lēnāka izaugsme varētu būt saistīta ar būtiskākiem piegādes ķēžu traucējumiem, kas var rasties, ja neizdosies laikus atrast alternatīvas atsevišķu importa izejmateriālu un komponentu aizstāšanai, un tas savukārt var apturēt vairāku uzņēmumu vai pat sašaurināt atsevišķu nozaru darbību, piemēram, būvniecībā, metālapstrādē, mašīnbūvē, elektrisko un elektronisko iekārtu ražošanā.
- Patērētāju un investoru piesardzības ietekme ir grūti novērtējama, un tā var būt nozīmīgāka, nekā prognozēts.
- Straujais cenu kāpums var negatīvāk, nekā prognozēts, ietekmēt investīciju lēmumus, liekot atlikt projektus, kā arī – privātā patēriņa jomā – atlikt lielākus pirkumus.
- Ģeopolitiskās krīzes tālāka eskalācija visus minētos negatīvos šokus var pastiprināt, attālinot tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanos.
Latvijas Banka uzsver – gaidāms, ka inflācijas pieaugums tuvākajos mēnešos turpināsies, turklāt Ukrainā notiekošā kara izraisītā globālo pārtikas un enerģijas cenu kāpuma dēļ tas būs lielāks, nekā iepriekš prognozēts.
Spēcīgākā ietekme paredzama 2022. gada 1. pusgadā. Iespējams, 2. ceturkšņa laikā gada inflācija pārsniegs 10%.