Haoss tiek nosodīts jebkurā tā izpausmē. Mēs dzīvojam pasaulē, kur viss ir ļoti paredzams un atbilst šabloniem. Gandrīz viss tajā ir akurāti iepakots un sistematizēts. Sabiedrība nemitīgi tiecas visu uzturēt kārtībā, lai ko tas prasītu.
Taču tas viss ir tikai ilūzija, un nekas vairāk.
Mums ir ieaudzināta virspusēja simetrijas izpratne.
Patiesībā dzīve savā būtībā ir neparedzama un haotiska, kaut gan mums šķiet, ka tā būs daudz labāka tad, ja visu „saliksim pa plauktiņiem”.
Tomēr īstenībā viss ir gluži pretēji. Piemēram, jūs uzskatāt, ka ir jānopērk vēl daži bikšu pāri, lai to būtu diezgan „uz visiem laikiem”. Un jūs tās iegādājaties. Bet tad izrādās, ka drēbju skapis ir jau tik piebāzts, ka tajā vairs nav vietas. Un tur valda haoss, bez variantiem. Tādā veidā, „saliekot visu pa plauktiņiem” vienā vietā, jūs tūlīt pat to pašu izdarāt arī citā.
Jūs pieņemat lēmumu izmest mēslainē visas nevajadzīgās lietas. Līdz ar to, mājā it kā viss sakārtots, taču globālā mērogā pasaule ir kļuvusi piesārņotāka.
Lūk, ko par to ir teicis astrofiziķis Adams Franks (Adam Frank):
“Tas ir fizikas likums. Skaudra dzīves patiesība ir tāda, ka pats Visums ir haoss. Kā gan jūs varat ieviest kārtību savā mājoklī vai dzīvē, ja tas ir pretrunā ar Visuma būtību?”.
Un patiešām, lai kā mēs censtos sakārtot savu dzīvi un uzturēt kārtībā mājokli, tas neizdodas. Gan te, gan tur valda nekārtība.
Ko tad lai dara? Ir jāsaka “jā” šīs pasaules haotiskajai būtībai. Ir jāsamierinās.
Cilvēki, kuru mājā valda mūžīgs haoss, ir stigmatizēti. Līdzcilvēki šādus ļaudis uzskata par apātiskiem un tādiem, kas dzīvo „nepareizi”. Taču tā nepavisam nav!
Dezorganizēti cilvēki ir labāki par visiem pārējiem. Kaut vai tikai tāpēc, ka viņi neatļauj maldīgai kārtības ilūzijai noteikt to, kā viņiem būtu jādzīvo.
Trāpīgi par to ir izteicies Džims Morisons:
“Esmu ieinteresēts, lai notiktu sacelšanās, nekārtības, valdītu haoss. Man šķiet, ka tikai tā var iegūt brīvību”.
Tomēr tas nenozīmē, ka ikviens dzīves aspekts ir jāpārvērš haosā. Organizētība dažreiz ir ļoti svarīga un pat noderīga. Taču jums nav nekādu tiesību nosodīt cilvēkus, kuru dzīvē valda haoss. Ticiet: kārtība tiek stipri vien pārvērtēta.
Cilvēki, kuru mājā valda mūžīgs haoss, nav sliņķi. Viņi ir radoši un drosmīgi.
Veselais saprāts mums liek domāt, ka efektivitātes un produktivitātes pamatā ir tīrība un kārtība, tomēr tas tā nav.
Zinātniskā bestsellera “A Perfect Mess: The Hidden Benefits of Disorder” autori Ēriks Abrahamsons un Deivids Frīdmans raksta:
“Nekārtība ne vienmēr liecina par to, ka nav sistēmas. Darbs pie rakstāmgalda, uz kura viss ir izmētāts, var būt daudz efektīvāks, nekā pie sakārtota. Ja cilvēkam uz rakstāmgalda valda bardaks, tas nenozīmē, ka viņš strādā slikti. Tas nozīmē to, ka viņš strādā tik labi, ka viņam vienkārši nav laika, kad to sakārtot”.
Citiem vārdiem runājot, nekārtība patiesībā var būt efektivitātes, nevis nevīžības pazīme.
Minesotas universitātes filozofijas doktore Ketlīna Vohsa veica pētījumu un pierādīja, ka cilvēki, kuriem ir tieksme izmētāt savas lietas pa roku galam un uzkrāt drazu, patiesībā ir daudz radošāki par visiem pārējiem.
Tā pašā zinātniskā darba ietvaros Vohsa veica kādu interesantu eksperimentu. Viņa sadalīja 48 brīvprātīgos divās grupās un lūdza viņus rast oriģinālus veidus, kā izmantot ping-ponga bumbiņu. Vienu eksperimenta dalībnieku grupu ievietoja tīrā un kārtīgā telpā, turpretī otru – netīrā un nekārtīgā. Rezultātā abām grupām radās vienāds skaits ideju, taču grupai, kas uzturējās nekārtīgajā telpā, pēc citu studentu vērtējuma, idejas bija inovatīvākas un radošākas.
Vohsas secinājums:
“Mēs visi vēlamies kļūt par radošākiem cilvēkiem, biežāk just apgaismību. Mans padoms ir tāds: ja jums ir iestājusies radošā krīze, pārcelieties uz netīru un nekārtīgu telpu. Tas ļaus jums iziet ārpus ierastās uztveres rāmjiem un jums ātrāk dzims jaunas idejas. Kārtība ir rezultāts mūsu tieksmei būt drošībā, haoss – mūsu centieniem pasauli uztvert radoši”.
Nekārtība, protams, jau kopš seniem laikiem asociējas ar radošiem ģēnijiem. Sabiedrībā tiek nosodīta neorganizētība un nevīžība, taču tieši tā dzīvoja lielākā daļa prāta spīdekļu: Alberts Einšteins, Alans Tjūrings, Ronalds Dāls. Pat Harija Potera „māmiņas” Džoannas Roulingas dzīvoklī valda mūžīgā nekārtība!
Viņi visi ir sasnieguši augstākās virsotnes, neraugoties uz to, ka visa viņu dzīve ir viens vienīgs haoss.
Starp citu, ja vecāki soda savas atvases par to, ka bērni neuztur kārtībā savu istabu, viņi pieļauj kļūdu. Sabiedrība mēdz ignorēt slēptās haosa priekšrocības.
Lai aizmirstu par sabiedrībā valdošajiem likumiem un dzīvotu pašam savā radošajā nekārtībā, ir vajadzīga drosme.
Alberts Einšteins reiz ir teicis:
“Ja nekārtība uz galda nozīmē nekārtību arī galvā, tad ko gan nozīmē tukšs galds?”.
Radoši cilvēki savu dzīvi redz kopumā, neieciklējoties uz atsevišķiem tās posmiem un detaļām. Viņi plūst pa straumi, nevis peld pret to. Tādi cilvēki viegli adaptējas pārmaiņām. Viņi zina, ka laika resursi ir pārāk ierobežoti, lai tos tērētu tik nenozīmīgām un garlaicīgām lietām, kā kārtības ieviešana.
Dzīves vienkāršība un skaistums ir svarīgāks par šķietamajiem „panākumiem” un „disciplinētu” uzvedību. Dedzība ir labāka par garlaicību.
Dzīve ir neprognozējama, izspūrusi un brīnišķīga dāvana. Baudiet to!
Avots: Puaro.lv