9. maija priekšvakarā mēs dalījāmies ar kādu stāstu par to, kā Latvijas juriste Ieva Brante audzināja Uzvaras svētku pasākuma apsargus par smēķēšanu publiskā parkā. Necik ilgs laiks nav pagājis un, lūk, cits stāsts un cita pieredze, tikai sieviete tā pati..
Ieva Brante raksta:
“Pēc ilgas pastaigas pa centru, iemaldījos #Origo, domāju uzlādēt telefonu, bija palikuši vien 2%. Sēdēt nebija kur, tāpēc piesēdu uz galda maliņas blakus savam telefona lādētajam. Augstpapēžu kurpes tomēr prasa sievietes spēku. 🙂 Pēc divām minūtēm pienāk apsargs:
– Kundze, lūdzu piecelieties.
– ???
– Uz galdiņa nedrīkst sēdēt.
– Man nav kur sēdēt. Esmu nogurusi. Pēc dažām minūtēm iešu prom, nedaudz uzlādēšu telefonu.
– Atpūtas stūrīša noteikumos rakstīts, ka uz galda sēdēt nedrīkst.
– Es jau jums atbildēju. Lūdzu lieciet man mieru.
– Jūs necelsieties?
– Nē.
Apsargs paiet nostāk un ziņo rācijā, ka kundze atsakās piecelties un esot vajadzīgs papildspēks. Pēc dažām sekundēm klāt vēl trīs apsargi. Tagad četri vīri bargā balsī man skaidro, ka uz galdiņa sēdēt nedrīkst, jo noteikumos tā rakstīts un man esot jāpieceļas, citādi…
Nenoturos vērodama šo teātri un saku:
– Ja jūs neliksiet man mieru, sākšu dziedāt. Vai noteikumos tas ir atrakstīts? Ja jums ir problēmas, varat saukt policiju. Es necelšos.
Pēc īsa brīža atnāk apsardzes priekšnieks ar… ar policistu! (Es jums saku! Goda vārds!!!) ?
Policists ierauga mani un smaidot:
– Labdien, Brantes kundze.
– Labdien! – smaidot atbildu.
– Jūs taču ziniet, ka ir nepieklājīgi sēdēt uz galda.
– Zinu. Un jūs ziniet, ka likums man to neaizliedz. Esmu nogurusi un tāpēc sēžu. Ja gribēšu, apsēdīšos uz grīdas. Un?
– Cik noprotu, jūs necelsieties.
– Jūs pareizi noprotat. Jo īpaši tagad, pie šiem apstākļiem. Man ir interesanti, kā risināsiet šo situāciju – kad noguris cilvēks eiropeiskā valstī ienāk tirdzniecības centrā uzlādēt telefonu un apsēžas uz galda malas, jo citur vienkārši nav kur, bet četri apsardzes vīri viņu traucē un pat piesaista policiju. Es brīnos, vai jums tiešām nav svarīgāku darbu. Jūs tērējat nodokļu maksātāju naudu – kam?!
Te iejaucas apsargs:
– Es risinu konflikta situāciju!
– Šo konflikta situāciju jūs paši izprovocējāt ar savu attieksmi.
Apsargs policistam:
– Daram kaut ko! Kas ir Apsardzes likumā?
Policists māj ar galvu apsargam nēvārdu.
Es smaidot:
– To gan es gribētu redzēt – uz kāda tiesiska pamata policija mani aizturēs vai kādu sodu man uzliks. Policista kungs?
– Brantes kundze, jums vēl ilgi lādēt telefonu?
– Ja godīgi, esmu jau iekavējusies ar jums. Nebiju plānojusi šādu notikumu attīstību. Jūs taču saprotat, ka tas būs fcbk un tw.
Apsargs:
– Mums vajag reklāmu!
“Tu esi idiots” – nodomā policists skatīdamies uz apsargu.
Es aizeju.
—
Es nesaprotu. Tas tikai ar mani tā?
Kādā valstī es dzīvoju? Kas te notiek?
Man paliek grūti elpot.
Nopietni.
Vai Latvija ir apgriezusies kājām gaisā?
Tas vairs nav smieklīgi!”
Traģikomiski. Taču secinājums ir viens – nepakļaujieties apsargu absurdajām prasībām un ziniet savas tiesības!
Avots: Ievas Brantes sociālā tīkla facebook profils