“The Washington Post” to nodēvēja par “sīciņu tableti, kas uztur pie dzīvības Sīrijas karu un pārvērš cīnītājus par kareivjiem-supercilvēkiem”. BBC apgalvo, ka tā ir “narkotika, kas baro Sīrijas konfliktu”. Arī citi ārvalstu mediji ir rakstījuši par šo acīmredzami efektīvo medikamentu un tā plašo izplatību Tuvajos Austrumos, it sevišķi Sīrijas pilsoņu karā. Kas īsti ir šīs “supertabletes” un vai tiešām to ietekme ir tik spēcīga?
Lai arī šīs tabletes pasaulē ir zināmas jau labu laiku ar nosaukumu Kaptagons (Captagon), pastiprinātu uzmanību tās ieguvušas pēdējos gados, jo «Daesh» («Islāma valsts») un citi Sīrijas kaujinieki tās lietojot pirms došanās cīņā, raksta «Vox» žurnālists Hermans Lopezs.
Kaptagons nepārvērtīs nevienu Halkā vai nepiešķirs pārcilvēcīgas superspējas, taču, līdzīgi citām stimulējošām narkotikām (Kaptagons ir amfetamīns), tas sniedz cilvēkam spējas darīt bīstamas lietas.
Ķīmiķis Hamiltons Moriss, kurš padziļināti pēta narkotikas, pastāstījis Lopezam: «Vairākos medijos Kaptagons ir aprakstīts kā «spēcīgs amfetamīns», taču patiesībā tas ir pat nedaudz vājāks nekā Aderāla (Adderall) tabletes, kuras bieži ir sastopamas koledžu studentu kopmītņu istabiņās.»
Kaptagonu rūpnieciski ražoja un pārdeva līdz pagājušā gadsmita astoņdesmitajiem gadiem, kad to aizliedza augstā atkarības riska dēļ. Kopš tā laika tabletēm ir vairākas reizes mainīts nosaukums, lai piemērotu to dažādiem kofeīnu, metamfetamīnu un efedrīnu saturošiem viltojumiem, stāsta Moriss.
Kaptagons, gluži tāpat kā jebkuras citas amfetamīnu saturošas narkotikas, nodrošina enerģijas pieplūdumu, uzlabo koncentrēšanās spējas, ļauj palikt nomodā ilgu laika periodu un rada eiforijas sajūtu. Taču tas nerada pārcilvēcīgu modrību, drosmi, spēku vai sāpju pretestību – lai gan ir iespējams, ka dažiem tā lietotājiem nostrādā placebo efekts.
«Brigādes vadītājs atnāca pie mums un teica, ka šīs tabletes sniegs mums enerģiju, lai mēs pamēģinot,» bijušais kareivis Sīrijā pastāstīja BBC.
«Mēs to pamēģinājām. Tu jūties fiziski varens. Ja tavā priekšā būtu 10 cilvēku, tu spētu viņus visus noķert un nogalināt. Tu visu laiku esi nomodā. Tev nav problēmu. Tu nemaz nedomā par gulēšanu. Tu nedomā par to, ka būtu jāatstāj kontrolpunkts. Tās piešķir tev drosmi un spēku. Ja vadītājs liktu ielauzties militārajās kazarmās, es to darītu bez jebkādām baiļu sajūtām.»
Taču Moriss uzskata, ka Kaptagons nav galvenais Sīrijas vai «Daesh» («Islāma valsts») kaujinieku briesmīgās brutalitātes iemesls. «Daesh» brutalitātes skaidrošana ar amfetamīna lietošanu ir nepamatota un redukcionistiska,» viņš saka. «Šis pats amfetamīna psihozes skaidrojums ir izmantots arī Ādolfa Hitlera un nacistu gadījumā. Es neuzskatu, ka tas būtu atbilstošs.»
Taču runa šajā gadījumā nav tikai par karavīriem, kuri lieto narkotikas, lai uzlabotu savu sniegumu. Tas dažām kaujinieku organizācijām ir arī ienākumu avots.
Amfetamīni kā, piemēram, Kaptagons izraisa atkarību – tā ir īpaša problēma tādās vietās kā Sīrija, kur karš un nabadzība rada piemērotus nosacījumus un apstākļus, lai kāds baudas un atviegojuma nolūkos sāktu lietot narkotikas. Šie paši nosacījumi un apstākļi padara šo narkotiku par labu peļņas avotu, un to jau gadiem acīmredzot izmantojušas dažādas Sīrijas karā iesaistītās puses, nostādot citu pret citu Sīrijas diktatoru Bašaru al Asadu, dažādus nemiernieku grupējumus un «Daesh».
Pulkvedis Hasans Čamsedins (Ghassan Chamseddine), Libānas narkotiku apkarošanas dienesta amatpersona, pastāstījis žurnālam «Time», ka Kaptagons pēdējo gadu laikā strauji kļuvis par galveno tirgoto vielu. Tikai viena mēneša laikā Libānas varasiestādes konfiscējušas to vairāk nekā 200 miljonu dolāru vērtībā. Un liela daļa no tā bija paredzēta konfliktam Sīrijā, kur to arī ražo, lai tas būtu vieglāk pieejams.
Ir grūti pateikt, jo īpaši, ņemot vērā haosu Sīrijā, kas galvenokārt pārdod šīs narkotikas un tās sastāvdaļas, un vai ieņēmumi no tām tiek novirzīti ieročiem un kara tehnikai. «Time» raksta, ka to tikpat labi dara gan Asadu atbalstoši, gan noliedzoši spēki, ieskaitot arīdzan irāņu finansēto politisko un paramilitāro organizāciju «Hezbollah», kas cīnās par Sīrijas diktatoru, un dažus nemiernieku grupējumus. Tā kā šie grupējumi ir cieši saistīti ar Sīrijas karu, eksperti uzskata, ka narkotiku tirdzniecība noteikti spēlē kādu lomu konflikta uzturēšanā.
Visa šī kņada, kas radusies ap Sīrijas kareivjiem, kuri lieto narkotikas, lai palielinātu savu spēku, patiesībā ir metode, ko piekopj ne tikai «Daesh» («Islāma valsts»), džihādisti vai Sīrijas konfliktā iesaistītie.
ASV Gaisa spēki gadu desmitiem saviem pilotiem «dalījuši» amfetamīnus, devētus par «ejamajām tabletēm», kas paredzētas, lai piloti garo lidojumu laikā būtu mundri un koncentrējušies. Pārsvarā viņi lietojuši Deksedrīnu (Dexedrine), kuru civiliedzīvotājiem izraksta UDHS (uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindroms) un narkolepsijas ārstēšanai. Protams, ka arī šajā gadījumā ir bijušas pretrunas. 2002.gadā divi Nacionālās gvardes Gaisa spēku piloti Deksedrīna ietekmē nejauši sabombardēja un nogalināja četrus Kanādas karavīrus, radot pieļāvumu, ka šis medikaments ir traucējis viņu spriestspējas.
Ta kā ir pilnīgi iespējams, ka tie cilvēki, kuri šobrīd bombardē Sīriju, kuras kaujinieki lieto amfetamīnus, arī paši varētu būt «salietojušies».
Fakts, ka arī trenēti un profesionāli ASV Gaisa spēku piloti lieto medikamentus veiksmīgākam sniegumam kaujas laukā, atspēko apgalvojumu, ka «Daesh» brutalitātes galvenais iemesls būtu tieši narkotikas un to izraisītā psihoze.
Avots: Apollo.lv