Ivara Zviedra īsfilmas “Birokrātijas līķis” stāsts ir balstīts uz ilgu laiku pastāvējušu paradoksu. Valmieras morgā vīrieša līķis atrodas jau deviņus gadus, un to nav izdevies izņemt, jo notiek dīvaina saziņa starp tuviniekiem un dažādām atbildīgajām institūcijām. Šo bēdīgo, bet smieklīgo situāciju var izmantot, lai uzņemtu filmu par Latvijā svarīgo birokrātijas problēmu. Kodekss, kas valda Latvijā. Ko šodien Latvijā nozīmē būt drosmīgam un pieņemt drosmīgus lēmumus? Uz šo jautājumu cenšas atbildēt piecas jaunas filmas “Latvijas Kods”…
Lasīt vairākLatvijā
Šogad sodīti 139 skolotāji par to, ka neprot brīvi runāt latviešu valodā
Šogad par latviešu valodas nezināšanu disciplināri sodīti 139 skolotāji, informē Valsts valodas centrs. Valsts valodas izglītības tēmu aktualizēja tas, ka Latvijā ir sākusies pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Šogad par latviešu valodas nezināšanu sodīti 139 skolotāji. Rīgas 40. vidusskolā ir bažas par latviešu valodas skolotāju trūkumu. Salaspilī slimības lapu paņēmuši skolotāji, kuri neprot pietiekami latviešu valodu. Par izglītību atbildīgās institūcijas saka, ka skolotājiem vajadzēja zināt latviešu valodu. Rīgas 40. vidusskolā ir bažas par latviešu…
Lasīt vairākTalsu novads paaugstinās īres maksu saviem dzīvokļiem, padarot tos dārgākus
Talsas novada deputāti jau gandrīz desmit gadus izvairās no lēmuma paaugstināt īres maksu pašvaldībai piederošajiem dzīvokļiem. Šī ir viena no zemākajām cenām Latvijā, kas krietni atšķiras no tirgus cenas. Tas liedz sakārtot pašvaldības dzīvojamo fondu. Talsu novads ir pieņēmis lēmumu, un tas ir tāds, no kā ieguvēji būs visi. Tāpēc viņi nolēmuši beidzot rīkoties un veikt izmaiņas. Lai gan tagad izmaiņas būtu bijis vieglāk veikt, deputāti nolēma pagaidīt, jo tuvojas ekonomiski grūta ziema. Talsineciešu Klaumaņu…
Lasīt vairākBažas rada Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības aizkavēšanās
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas otrās daļas būvniecība varētu netikt pabeigta paredzētajā laikā. Šādas bažas ir slimnīcai – darbu pasūtītājai. Novērots, ka pēdējo mēnešu laikā apgūta tikai trešā daļa no plānotā, un tāda, šķiet, ir kopējā tendence. Darbi jāpabeidz līdz nākamā gada pavasarim. Šogad. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvniecībai būvfirma “Velve” tika izvēlēta 2015.gada jūlijā. Būvuzņēmējs solīja ēku pabeigt 30 mēnešu laikā un darbus veikt par gandrīz 88,4 miljoniem eiro….
Lasīt vairākValdības veidošanas pilnvaras Levits oficiāli atdos Kariņam
Valsts prezidents Egils Levits parakstīs rīkojumu, ar kuru valdības veidošanu uzticēs “Jaunās Vienotības” līderim Krišjānim Kariņam. Šī partija 14.Saeimā ieguva visvairāk balsu, padarot tās par kvalificētākajām valdības veidošanai. Viņš ir pārliecināts, ka dažu nedēļu laikā varēs virzīt apstiprināšanai Saeimā pilnu valdības sastāvu. Levits pēc tikšanās ar Kariņu runāja ar medijiem, sakot, ka ir apspriests pirmais valdības deklarācijas projekts. Šī deklarācija iezīmē vairākas darba jomas, tostarp drošību un ārpolitiku, izglītību, enerģētiku, klimatu un vidi, konkurētspēju un…
Lasīt vairākKariņa grūtības ir stāties pretī paša atspulgam – politologam par valdības sarunvedēja un Pīlēna asumiem
Pašreizējais premjers Krišjānis Kariņš un Apvienotā saraksta premjera amata kandidāts Uldis Pīlēns medijos apmainījušies ar “laipnībām”. Nesenā intervijā žurnālam “Ir” Kariņš sacīja, ka Pīlēns “nesaprot, kā strādā Saeima, kā strādā valdība, kā strādā mūsu valsts pārvalde”, piebilstot, ka savā politiķa karjerā ir strādājis ar dažādiem cilvēkiem, kā arī spriežot pēc tam, kad tas ir iespējams. Bet “ar tādiem cilvēkiem kā United es vēl neesmu strādājis kā politiķis sarakstā. Nākamajai valdībai vajadzētu būt tādai, kas izprot…
Lasīt vairākValdības lēmums paaugstināt elektroenerģijas sadales un pārvades tarifus, kas valstij nāks par labu ilgtermiņā
Valsts uzņēmumi “Sadales neta” un “High Voltage Neta” plāno paaugstināt tarifus, kas ir tuvredzīgs solis, kas kaitēs Latvijas ekonomikai. Šādu viedokli intervijā Latvijas televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs. Viņš atzīmēja, ka Latvijā saules paneļus ir uzstādījušas vairāk nekā 10 000 mājsaimniecību, un lielākais uzstādīšanas “smaile” notiek šogad. Tas paredzēts, lai atbalstītu saules enerģijas ražošanu mājsaimniecībās. Ir skaidrs, ka tarifu kāpums nākamgad varētu kaitēt daudzām programmām un…
Lasīt vairākPēdējos mēnešos Latvijas iedzīvotāji ir izrādījuši pastiprinātu interesi par krājobligāciju iegādi. Iespējams, tas ir saistīts ar pašreizējo ekonomisko situāciju un vēlmi ietaupīt nākotnei
Latvijas iedzīvotāju interese par krājobligāciju iegādi ir pieaugusi, un iedzīvotājiem piederošo krājobligāciju apjoms, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir dubultojies. Šobrīd iedzīvotājiem piederošo krājobligāciju apjoms sasniedzis gandrīz desmit miljonus eiro. Kas ir izraisījis krājobligāciju pieaugumu, kas iet roku rokā ar pieprasījuma pieaugumu? Palielinātais pieprasījums pēc krājobligācijām Latvijā šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, skaidrojams ar procentu likmju kāpumu. Valsts kases Finanšu departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka atzīst, ka pieprasījums pēc krājobligācijām turpina augt: «Valsts piedāvā iegādāties obligācijas uz…
Lasīt vairākLudzas vēsturiskajā centrā iedzīvotāji uzlikuši neatbilstošu metāla žogu; vēl nesteidzas sodīt
Ludzas vēsturiskais centrs ar šaurajām ieliņām un koka un ķieģeļu vienstāvu un divstāvu mājām ir valsts aizsargājams valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Līdz ar to ir noteiktas stingrākas prasības māju īpašniekiem, kuri veic būvdarbus. Daži cilvēki neievēro šo ideālu. Nacionālā kultūras mantojuma administrācija atzīmējusi, ka daļa žogu vēsturiskajā centrā ir uzstādīti neatbilstoši, un tādēļ nepieciešams tos mainīt. Ludzas pilsētas pašvaldības valde vēstuli no Nacionālās kultūras mantojuma administrācijas saņēma pavasarī. Vēstulē brīdināts, ka valde nav pietiekami stingra…
Lasīt vairākGalvenais koku ciršanas mērķis Zaļajā purvā ir kūdras radīšana
Tukuma novada Ķemeru nacionālā parka Zaļajā purvā uzsākta koku ciršana, lai mazinātu purva izžūšanas risku un veicinātu mitrāju atjaunošanos. Labvēlīgos apstākļos purvs atjaunojas lēni, bet pārliecinoši, lai pēc dažiem simtiem gadu tas tiktu atjaunots agrākajā krāšņumā. Eksperti cer, ka tas notiks, jo tas būtu liels ieguvums apgabalam. Kūdras ieguve “Zaļaja purvā” tika pārtraukta pagājušā gadsimta 60. gados, jo tika konstatēts, ka kūrortam nepieciešamie sērūdeņraža resursi ir apdraudēti. Taču purva attīstība tika apturēta nepareizi. Pierīgas reģionālās…
Lasīt vairāk