Koksnes izstrādājumu eksports janvārī sarucis par nepilniem pieciem procentiem

Šī gada sākumā Latvijas meža nozares eksporta rādītāji piedzīvojuši izmaiņas, kopējam apjomam nedaudz sarūkot salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri. Galveno ietekmi uz šiem rezultātiem atstājis pieprasījuma samazinājums vairākās nozīmīgās koksnes produktu grupās un mēbeļu ražošanā.

Tajā pašā laikā enerģētiskās koksnes segments uzrādījis negaidīti strauju izaugsmi, kas palīdzējis daļēji kompensēt kritumu citās pozīcijās. Zemkopības ministrijas apkopotie dati atspoguļo pašreizējo situāciju ārvalstu tirgos, kur galvenie sadarbības partneri joprojām ir Lielbritānija un Skandināvijas valstis.

Eksporta rādītāju dinamika janvārī

Gada pirmais mēnesis meža nozarei Latvijā nesis eksporta ieņēmumus 281,7 miljonu eiro apmērā. Ja salīdzina ar pagājušā gada janvāri, šis skaitlis ir par 4,6% mazāks. Lielāko daļu no kopējā apjoma, proti, vairāk nekā 90%, joprojām veido koksne un tās tiešie izstrādājumi.

Šajā kategorijā eksporta vērtība sasniedza 255,5 miljonus eiro, kas ir par nepilniem trim procentiem mazāk nekā pirms gada. Šādas izmaiņas liecina par stabilitāti, taču vienlaikus norāda uz piesardzību tirgū. Fakts paliek fakts – nozares pamats ir koksnes produkti, un to loma kopējā bilancē pat nedaudz pieaugusi.

Analizējot sīkāk, redzams, ka dažādiem produktiem veicies ļoti atšķirīgi. Enerģētiskā koksne piedzīvojusi ievērojamu kāpumu, tās eksporta vērtībai palielinoties par vairāk nekā trešdaļu un sasniedzot gandrīz 70 miljonus eiro.

Turpretī citās jomās vērojams lejupslīde. Piemēram, zāģmateriālu eksports samazinājies par 23,3%, bet apaļo kokmateriālu izvedums sarucis par piekto daļu. Arī saplākšņa ražotāji izjutuši nelielu kritumu, lai gan tas bijis pavisam niecīgs – tikai 1,2% robežās. Šīs svārstības bieži vien ir saistītas ar globālām cenām un būvniecības aktivitāti eksporta galamērķos.

Mēbeļu un papīra izstrādājumu tirgus tendences

Būtiskas izmaiņas skārušas arī koka mēbeļu ražotājus, kuru eksporta apjomi janvārī kritušies par 21,6%. Naudas izteiksmē tie bija 13,5 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka mēbeļu īpatsvars kopējā meža nozares eksportā ir nedaudz sarucis, pašlaik veidojot mazāk nekā piecus procentus.

Līdzīga tendence vērojama arī papīra, kartona un to izstrādājumu segmentā, kur eksporta vērtība samazinājusies par 15,6%, noslīdot līdz deviņiem miljoniem eiro. Šie dati skaidri parāda, ka pašreizējā ekonomiskā situācija liek ārvalstu pircējiem pārskatīt savus iepirkumus gatavās produkcijas sektorā.

Galvenie eksporta galamērķi un to loma

Latvijas meža nozares galvenie noieta tirgi janvārī saglabājušies nemainīgi – tie ir Lielbritānija, Dānija un Zviedrija. Gandrīz piektā daļa visas produkcijas nonāk Lielbritānijā, un tur turklāt fiksēts pieaugums par 6,3%.

Tas ir pozitīvs signāls, ņemot vērā kopējo kritumu citviet. Turpretim uz Ziemeļvalstīm eksports ir sarucis. Uz Dāniju izvests par 4,3% mazāk produkcijas, bet uz Zviedriju kritums bijis vēl izteiktāks – par 7,5%.

Kopumā aina rāda, ka meža nozare pielāgojas mainīgiem apstākļiem. Lai gan kopējie cipari ir zemāki nekā pagājušā gada sākumā, kad eksports sasniedza 295,1 miljonu eiro, atsevišķu segmentu izaugsme sniedz zināmu līdzsvaru.

Eksporta struktūra joprojām ir spēcīga, un galvenais uzsvars tiek likts uz produktiem ar augstu pieprasījumu enerģētikas sektorā, kas šobrīd ir īpaši aktuāli visā Eiropā. Šie dati kalpo kā atskaites punkts turpmākajiem mēnešiem, ļaujot novērtēt, kā nozare spēs reaģēt uz turpmākām tirgus svārstībām.