Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais ziņojums liecina, ka pāreja uz mācībām tikai valsts valodā Latvijas izglītības iestādēs norit pakāpeniski, tomēr ar nevienmērīgām sekmēm.
Aptuveni divās trešdaļās skolu process atbilst izvirzītajiem mērķiem, savukārt trešdaļai iestāžu ir nepieciešami būtiski uzlabojumi. Sekmīga reformas turpināšana būs cieši saistīta ar pedagogu spēju strādāt lingvistiski daudzveidīgā vidē, kā arī ar atbalsta personāla, piemēram, logopēdu un skolotāju palīgu, pieejamību.
Valdība ir izskatījusi šo izvērtējumu, iezīmējot turpmākos soļus, lai nostiprinātu latvisku vidi ne tikai mācību stundās, bet arī skolu ikdienas saziņā.
Reģionālās atšķirības un mācību metožu efektivitāte
Vērtējot izglītības iestāžu darbību 2024./2025. mācību gadā, secināts, ka vairums skolu strādā labā vai ļoti labā līmenī. Tomēr aptuveni 14% iestāžu darbs vēl ir būtiski jāpilnveido. Lielākie izaicinājumi novēroti Rīgā un Daugavpilī, kur skolēnu skaits ir liels un bērniem ir ļoti atšķirīga iepriekšējā valodas lietojuma pieredze. Šajās pilsētās pedagogiem ir grūtāk nodrošināt individuālu pieeju katram audzēknim.
Ziņojums atklāj, ka viena no problēmām ir novecojušas mācību metodes – daļā skolu skolotājs joprojām ir galvenais runātājs, nevis iesaista skolēnus aktīvā sarunā. Tāpat novērots, ka pedagogi bieži izmanto tulkošanu, lai paskaidrotu mācību vielu, taču tas nepalīdz bērniem apgūt valodu dabiskā ceļā.
Personāla trūkums un latviskas vides jēdziens
Būtisks šķērslis reformas gaitā ir speciālistu trūkums. Dati rāda, ka 40% skolu trūkst logopēdu un speciālo pedagogu, bet ceturtdaļā iestāžu nav pietiekami daudz skolotāju palīgu.
Lai gan valsts šim mērķim ir piešķīrusi vairāk nekā 3,4 miljonus eiro, ceturtā daļa finansējuma palikusi neizmantota, jo darba tirgū vienkāršI nav pieejami attiecīgie speciālisti. Šis deficīts tieši ietekmē to, cik kvalitatīvu atbalstu saņem skolēni, kuriem latviešu valoda nav dzimtā.
Šajā ziņojumā īpaši izcelta “latviskā vide”. Izrādās, ka skolas šo jēdzienu izprot dažādi. Ne visur latviešu valoda dominē starpbrīžos, neformālajā saziņā vai skolotāju savstarpējā komunikācijā. Lai to mainītu, plānots izstrādāt vienotas vadlīnijas, kas palīdzētu skolām veidot vienotu valodas telpu visas dienas garumā, nevis tikai nodarbību laikā.
Nākotnes perspektīvas un zināšanu pārbaudes
Šis ir noslēdzošais posms, kad Latvijas skolas pilnībā pāriet uz mācībām valsts valodā. Šajā mācību gadā reformā iesaistījās arī 4. un 7. klašu skolēni. Lai saprastu, kāds papildu atbalsts bērniem nepieciešams, šopavasar 2., 5. un 8. klasēs tiks veikti monitoringa darbi.
Tas ļaus laikus pamanīt robus zināšanās pirms svarīgajiem noslēguma eksāmeniem nākamajos gados.
Pirmo reālo priekšstatu par reformas sekmēm sniegs šī gada 9. klašu centralizēto eksāmenu rezultāti. Tomēr pilnīgu un objektīvu izvērtējumu ministrija sola tikai ap 2030. gadu. Tad pamatskolu beigs tie bērni, kuri visas mācību gaitas jau no pirmās klases būs aizvadījuši tikai latviešu valodā.