Baltijas valstis pašlaik meklē dažādus risinājumus, lai ierobežotu straujo degvielas cenu kāpumu, ko izraisījusi nestabilā situācija pasaules naftas tirgos. Lietuva ir pieņēmusi lēmumu tirgū laist daļu no savām stratēģiskajām rezervēm, savukārt Latvijas valdība izskata iespēju samazināt akcīzes nodokli un ieviest ierobežojumus tirgotāju peļņai.
Šo soļu mērķis ir pasargāt iedzīvotājus un tautsaimniecību no pēkšņiem izmaksu lēcieniem, nodrošinot cenu stabilitāti ilgtermiņā. Amatpersonas uzsver, ka, lai gan piegādes šobrīd ir drošas, globālās svārstības tieši ietekmē vietējos patērētājus, tādēļ nepieciešama tūlītēja rīcība.
Lietuvas stratēģija: rezerves krājumu izmantošana
Lietuvas Enerģētikas ministrija ir devusi rīkojumu naftas pārstrādes uzņēmumam “Orlen Lietuva” nekavējoties piegādāt tirgū 80 000 tonnu degvielas no valsts rezervēm. Šis apjoms atbilst aptuveni 12 dienu patēriņam un ir daļa no kopējā starptautiskā plāna.
Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dalībvalstis kopīgi nolēma atvērt savus krājumus, reaģējot uz karadarbību Tuvajos Austrumos, kas izraisīja jēlnaftas cenu kāpumu.
Plānots, ka šī papildu degviela degvielas uzpildes stacijās nonāks jau tuvākajās dienās. Lietuvā kopumā tiek uzturēta ievērojama rezerve – piegādātāji nodrošina 60 dienu krājumus, bet valsts papildus uzglabā vēl 30 dienu rezerves.
Šāds mehānisms ļauj operatīvi reaģēt uz krīzes situācijām, nemazinot kopējo enerģētisko drošību, jo valsts rīcībā joprojām paliek apjomīgi resursi neparedzētiem gadījumiem.
Latvijas plāns: nodokļu mazināšana un cenu griesti
Latvijā situāciju risina ar fiskāliem instrumentiem. Ekonomikas ministrija piedāvā samazināt akcīzes nodokli degvielai brīžos, kad cenas biržā sasniedz noteiktu līmeni. Mērķis ir panākt, lai degvielas cena mazumtirdzniecībā nepārsniegtu 1,80 eiro robežu par litru.
Ja cena pietuvosies divu eiro atzīmei, automātiski iedarbotos nodokļa samazinājums, kas iedzīvotājiem varētu nozīmēt cenas kritumu līdz pat 0,30 eiro par litru.
Papildus nodokļu izmaiņām tiek vērtēta iespēja ieviest terminētu virspeļņas nodokli degvielas tirgotājiem. Tas palīdzētu uzraudzīt, lai uzņēmumi negūtu nepamatotu papildu peļņu uz globālās krīzes rēķina. Ja tirgū saglabāsies godīga konkurence, šis nodoklis uzņēmumus neietekmēs, taču pretējā gadījumā gūtā virspeļņa tiktu novirzīta valsts budžetā sabiedrības vajadzībām.
Tautsaimniecības aizsardzība un nākotnes perspektīvas
Lēmums par naftas rezervju izmantošanu Latvijā pagaidām tiek uzskatīts par galējo līdzekli. Atšķirībā no Lietuvas, Latvija šobrīd prioritāri vēlas saglabāt savas rezerves, lai garantētu ilgtspēju un drošību ilgākam periodam. Tā vietā galvenais uzsvars tiek likts uz fiskāliem mehānismiem, kurus plānots iedarbināt jau tuvākajā laikā, ja cenas turpinās pieaugt.
Kopš konflikta saasināšanās Tuvajos Austrumos dīzeļdegvielas cena Latvijas stacijās ir pieaugusi par aptuveni 28%, bet benzīna cena – par 11%. Šāds kāpums rada būtisku spiedienu uz transporta nozari un kopējo dārdzību valstī. Tāpēc valdības plānotie soļi ir vērsti uz to, lai radītu paredzamu vidi gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.
Valdība plāno attiecīgos likumprojektus skatīt nākamajās sēdēs, lai jaunā kārtība varētu stāties spēkā pēc iespējas ātrāk. Lai gan PVN likmes maiņa pašlaik nav iespējama Eiropas Savienības direktīvu dēļ, akcīzes nodokļa elastīga piemērošana tiek uzskatīta par reālu instrumentu cenu kontrolei vietējā tirgū.