Latvijas reģionālo autobusu pārvadātāji joprojām apsver iespēju rīkot plašas protesta akcijas, jo sarunas ar Satiksmes ministriju un Autotransporta direkciju nav sniegušas gaidītos rezultātus.
Lai gan puses tikās, lai meklētu risinājumu samilzušajām problēmām, pārvadātāji uzskata, ka ar tukšām runām vairs nepietiek. Nozares pārstāvji uzsver, ka ir vajadzīgi konkrēti lēmumi, nevis bezgalīgs dialogs. Ja nekas nemainīsies, iedzīvotājiem reģionos jārēķinās ar iespējamiem transporta kustības traucējumiem.
Kāpēc pārvadātāji plāno protestēt?
Galvenais nesaskaņu iemesls ir nauda un veidie līgumi, kas tika noslēgti pirms vairākiem gadiem. Pa šo laiku dzīve ir kļuvusi dārgāka – augušas degvielas cenas, rezerves daļu izmaksas un citas uzturēšanas pozīcijas. Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks skaidro, ka šobrīd ir iestājušies tādi apstākļi, kurus līguma slēgšanas brīdī neviens nevarēja paredzēt.
Uzņēmumi vēlas, lai valsts kompensētu radušos zaudējumus, taču līdz šim nav saņēmuši skaidru apstiprinājumu, ka tas notiks. Protesta akcija šobrīd tiek plānota, un tās formāts būs zināms pēc nākamās tikšanās, kas paredzēta 10. februārī. Viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir šoferu algas, kuras uzņēmēji nespēj pacelt bez papildu finansējuma. Pārvadātāji pat pieļauj iespēju vērsties tiesā, lai aizstāvētu savas intereses.
Valsts iestāžu nostāja un likuma rāmji
Autotransporta direkcija savukārt norāda, ka nevar pieņemt lēmumus steigā vai neizvērtējot visus riskus. Direkcijas vadītājs Jānis Lapiņš uzsver, ka nozare izdara lielu spiedienu, taču jebkurai kompensācijai ir jābūt tiesiskai. Viņš aicina pārvadātājus iesniegt precīzus datus un pierādījumus par zaudējumiem, kas radušies tieši neparedzētu apstākļu dēļ.
Direkcija vēlas redzēt skaitļus, kas apliecina degvielas cenu kāpumu un citas izmaksas. Tikai pēc tam tiks vērtēts, vai likums atļauj šādas kompensācijas izmaksāt. Situāciju sarežģī tas, ka šī ir neierasta situācija – visi pārvadātāji ir vienojušies kopīgi vērsties pret pastāvošo sistēmu, pieprasot ātru rīcību.
Ministra piedāvātie risinājumi un kontrole
Satiksmes ministrs Atis Švinka norāda, ka ir gatavs sarunām, taču valsts nevar pa tiešo noteikt algas privātos uzņēmumos. Tā vietā ministrs piedāvā izmantot citus veidus, piemēram, jaunos iepirkumos dot priekšrocības tiem uzņēmumiem, kas saviem šoferiem maksā lielākas algas. Tāpat ir izveidota īpaša darba grupa, lai meklētu veidus, kā padarīt sabiedriskā transporta sistēmu efektīvāku.
Interesanti, ka ministrs pieminēja arī uzņēmumu peļņu pēdējos gados. Kamēr daļa pārvadātāju sūdzas par zaudējumiem, dati rādot, ka daudzi strādājuši ar plusiem. Uz to nozares pārstāvji atbild, ka peļņa bieži vien nāk no citām darbības nozarēm, nevis no valsts dotētajiem pasažieru pārvadājumiem. Ministrs arī atzinis, ka Autotransporta direkcijas darbībā ir nepilnības, tāpēc ir sākta stingrāka kontrole pār tās darbu.
Kas gaidāms tuvākajā nākotnē?
Valdība drīzumā plāno skatīt ziņojumu par situāciju nozarē. Lai gan sākotnēji tika runāts par nepieciešamiem deviņiem miljoniem eiro, Finanšu ministrija uzskata, ka tik precīzu summu gada sākumā noteikt nav pareizi. Reālo nepieciešamo finansējumu vērtēs vēlāk, balstoties uz šī gada pirmā pusgada rezultātiem.
Pārvadātāji tikmēr brīdina, ka pašreizējā politika un “eksperimenti” var beigties bēdīgi iedzīvotājiem laukos. Ja maršrutus sāks masveidā slēgt, cilvēkiem būs pašiem jādomā, kā nokļūt pie ārsta, uz darbu vai veikalu. Atgādināsim, ka jau pērn notika protesti pie Ministru kabineta un akcija “Viena stunda bez sabiedriskā transporta”, taču nozares ieskatā problēmas gada laikā tā arī nav atrisinātas.