No 1. aprīļa stājas spēkā būtiski grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas maina nosacījumus pabalsta saņemšanai un statusa saglabāšanai. Turpmāk tiesības uz bezdarbnieka statusu būs tikai tām personām, kuras negūst ienākumus, no kuriem jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Šīs izmaiņas skars gan pašnodarbinātos, gan autoratlīdzību saņēmējus, ieviešot stingrāku kontroli pār paralēliem ienākumiem bezdarba periodā. Vienlaikus likums paredz arī elastīgākus nosacījumus īslaicīgam darbam, lai iedzīvotāji varētu legāli gūt papildu līdzekļus, nezaudējot uzkrātās sociālās garantijas.
Jaunā kārtība ienākumu gūšanai un pabalsta izmaksai
Līdz šim spēkā esošā kārtība pieļāva situāciju, ka pašnodarbinātas personas varēja vienlaikus saņemt bezdarbnieka pabalstu un gūt nelielus ienākumus, ja tie nepārsniedza minimālo algu un par tiem tika veiktas iemaksas 10% apmērā pensiju apdrošināšanai.
Tomēr no 1. aprīļa šāda iespēja tiek atcelta. Turpmāk jebkādi ienākumi, kas saistīti ar obligāto sociālo apdrošināšanu, kļūs par šķērsli bezdarbnieka statusa saglabāšanai. Tas attiecas uz visiem nodokļu režīmiem, tostarp autoratlīdzībām.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) norādījumi liecina par nepieciešamību stingri ievērot ziņošanas termiņus. Ja persona sāk gūt ienākumus, par to vienas darba dienas laikā ir jāinformē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).
Īslaicīgas nodarbinātības iespējas bez statusa zaudēšanas
Lai neierobežotu cilvēku iespējas uzlabot savu finansiālo situāciju ar gadījuma darbiem, likumā ir iestrādāti atvieglojumi īslaicīgai nodarbinātībai. No 1. aprīļa tiek pagarināti periodi, kuros drīkst strādāt, nezaudējot bezdarbnieka statusu.
Darba ņēmējiem šis laiks būs līdz 92 dienām, savukārt pašnodarbinātajiem – līdz trim mēnešiem. Būtiski, ka ir atcelts līdzšinējais ierobežojums, kas ļāva īslaicīgi strādāt tikai divas reizes gadā. Tagad darba līgumu skaits nav ierobežots, ja vien netiek pārsniegts kopējais atļauto dienu skaits.
Šādā gadījumā pabalsta izmaksa uz darba periodu tiek apturēta, bet pēc darba attiecību beigām tā tiek atjaunota. Pabalsta saņemšanas laiks automātiski pagarinās par to dienu skaitu, kas pavadītas strādājot.
Tas ir praktisks risinājums, kas ļauj saglabāt motivāciju strādāt pat īstermiņa projektos. Fakti liecina, ka iepriekšējā sistēma bija pārāk stingra, jo liedza pieņemt trešo gadījuma darbu, pat ja kopējais 60 dienu limits vēl nebija izsmelts.
Administratīvās izmaiņas un darba meklētāja statuss
Līdztekus pabalstu noteikumiem Saeima ir pieņēmusi lēmumu atteikties no atsevišķa “darba meklētāja” statusa piešķiršanas. Tas tiek darīts, lai mazinātu NVA administratīvo slogu un atteiktos no nepieciešamības pēc regulārām klātienes vizītēm personām, kuras tikai meklē informāciju vai konkrētus atbalsta pakalpojumus. Cilvēki varēs pieteikties mācībām vai konsultācijām, neizejot pilnu statusa piešķiršanas procedūru, ja viņi atbilst noteiktiem kritērijiem.
Bezdarbnieka statuss tiesiskā izpratnē joprojām saglabāsies kā galvenais pamats pabalsta un sociālās palīdzības saņemšanai. Izņēmuma gadījumos pabalsts netiks skarts, ja ienākumi saņemti par darbu, kas pilnībā pabeigts vēl pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas. Piemēram, ja autors saņem atlīdzību par grāmatu, kas izdota pirms viņš palicis bez darba, tas netiks uzskatīts par jaunu nodarbinātību.