Valsts budžeta veidošanas process Latvijā šogad sola nest izmaiņas ierastajā kārtībā, ko ietekmē gan politiskie termiņi, gan centieni pēc lielākas atklātības. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens nesenās publiskās debatēs norādījis uz specifisku situāciju, kurā nākamā gada budžeta tehnisko sastādīšanu lielā mērā uzņemsies pati ministrija.
Tas saistīts ar pašreizējās valdības mandāta laika rāmi, kas rada jautājumus par to, cik lielā mērā esošā koalīcija paspēs vienoties par galvenajām prioritātēm. Diskusijās iesaistītie eksperti un deputāti analizē, vai solītā piekļuve detalizētiem datiem tiešām uzlabos parlamenta kontroli pār valsts naudas izlietojumu.
Budžeta sastādīšanas jaunā pieeja un atbildība
Jautājums par to, kurš īsti ir atbildīgs par budžeta projektu, izraisījis plašu rezonansi. Tradicionāli budžets tiek uzskatīts par valdības politisko vienošanos spoguli, taču šoreiz tiek uzsvērta Finanšu ministrijas kā iestādes loma.
Galvenais iemesls šādai retorikai ir fakts, ka valdības pilnvaru laiks un budžeta sagatavošanas cikls šoreiz pārklājas tādā veidā, kas liek ministrijas ierēdņiem uzņemties lielāku tehnisko slogu.
Lai gan ministrs paudis cerību par koalīcijas spēju vienoties, vienlaikus izskanējušas frāzes, ka budžeta sastādīšana pēc būtības nav tikai valdības atbildība. Šāds skatījums radījis neizpratni parlamenta opozīcijas pārstāvjos.
Viņi norāda, ka politiskā atbildība par prioritāšu noteikšanu nevar tikt nodota ierēdņiem, jo tieši deputātiem vēlāk būs jābalso par šo līdzekļu sadali. Pavasarī plānotās diskusijas ar nozaru ministrijām būs pirmais rādītājs tam, cik veiksmīgi izdosies saskaņot vēlmes ar reālajām valsts maka iespējām.
Atklātība un piekļuve detalizētai informācijai
Viens no aktuālākajiem tematiem pēdējā laikā ir bijis Saeimas Budžeta un finanšu komisijas iespējas iedziļināties budžeta detaļās. Līdz šim bieži izskanējuši pārmetumi, ka deputātiem jābalso par dokumentu, kurā izdevumi nav pietiekami atšifrēti.
Finanšu ministrija uz šiem pārmetumiem reaģējusi, nodrošinot komisijai īpašas licences informācijas sistēmām. Tas nozīmē, ka teorētiski deputātiem tagad ir rīki, lai redzētu vairāk nekā iepriekš.
Fokuss uz faktiem šajā jautājumā ir neizbēgams. Lai gan tehniskā piekļuve datiem ir uzlabojusies, deputāti joprojām pauž bažas par procesa caurspīdīgumu pašā budžeta veidošanas sākumā.
Problēma ir tajā, ka piekļuve datiem rudenī, kad budžets jau ir gandrīz gatavs, nedod lielas iespējas ko mainīt. Eksperti uzsver, ka parlamenta iesaistei jāsākas jau pavasarī, kad tiek definēti galvenie mērķi. Ja tas nenotiek, atklātības līmenis joprojām paliek zems, neskatoties uz piešķirtajām licencēm.
Prioritāšu noteikšana un laika ierobežojumi
Gada sākumā uzsāktās sarunas ar ministrijām par prioritātēm ir kritisks posms. Šogad šis process tiek saukts par “citādu”, jo politiskā situācija liek rīkoties straujāk. Finanšu ministrs uzsvēris, ka darbs pie jaunā budžeta sākas jau tagad, lai līdz rudenim būtu skaidrs rīcības plāns. Tomēr jautājums par to, vai koalīcija spēs vienoties par finansējuma sadalījumu laikā, kad tuvojas valdības mandāta beigas, paliek atklāts.
Daudzi nozares vērotāji norāda, ka budžeta sastādīšana ir ne tikai ekonomisks, bet arī ļoti svarīgs stratēģisks process. Ja Finanšu ministrija uzņemas galveno lomu, tai būs jānodrošina, lai visas nozares justos uzklausītas.
Šī brīža retorika par to, ka budžetu “sastādīs ministrija”, liek domāt par stingrāku kontroli pār izdevumiem. Tas varētu nozīmēt mazāk politisku kompromisu, bet vairāk uz efektivitāti balstītu lēmumu.