Kāpēc Valmieras morgā 9 gadus nogulējis līķis? Ivars Zviedris filmā dokumentē šķietami pretrunīgo birokrātijas efektivitāti un neefektivitāti

Kāpēc Valmieras morgā 9 gadus nogulējis līķis? Ivars Zviedris filmā dokumentē šķietami pretrunīgo birokrātijas efektivitāti un neefektivitāti

Ivara Zviedra īsfilmas “Birokrātijas līķis” stāsts ir balstīts uz ilgu laiku pastāvējušu paradoksu. Valmieras morgā vīrieša līķis atrodas jau deviņus gadus, un to nav izdevies izņemt, jo notiek dīvaina saziņa starp tuviniekiem un dažādām atbildīgajām institūcijām. Šo bēdīgo, bet smieklīgo situāciju var izmantot, lai uzņemtu filmu par Latvijā svarīgo birokrātijas problēmu. Kodekss, kas valda Latvijā. Ko šodien Latvijā nozīmē būt drosmīgam un pieņemt drosmīgus lēmumus? Uz šo jautājumu cenšas atbildēt piecas jaunas filmas “Latvijas Kods”…

Lasīt vairāk

Šogad sodīti 139 skolotāji par to, ka neprot brīvi runāt latviešu valodā

Šogad sodīti 139 skolotāji par to, ka neprot brīvi runāt latviešu valodā

Šogad par latviešu valodas nezināšanu disciplināri sodīti 139 skolotāji, informē Valsts valodas centrs. Valsts valodas izglītības tēmu aktualizēja tas, ka Latvijā ir sākusies pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Šogad par latviešu valodas nezināšanu sodīti 139 skolotāji. Rīgas 40. vidusskolā ir bažas par latviešu valodas skolotāju trūkumu. Salaspilī slimības lapu paņēmuši skolotāji, kuri neprot pietiekami latviešu valodu. Par izglītību atbildīgās institūcijas saka, ka skolotājiem vajadzēja zināt latviešu valodu. Rīgas 40. vidusskolā ir bažas par latviešu…

Lasīt vairāk

Indonēzijas zemestrīcē bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 268

Indonēzijas zemestrīcē bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 268

Spēcīgā zemestrīcē, kas pirmdien skāra Indonēzijas Javas salu, dzīvību zaudēja vismaz 268 cilvēki. Dabas stihijas rajonā turpinās meklēšanas un glābšanas operācija. Vairāk nekā tūkstotis cilvēku ir ievainoti, un vairāk nekā simts piecdesmit ir pazuduši bez vēsts. Postījumi ir plaši izplatīti, un turpinās izdzīvojušo meklēšana. Palīdzības dienesti ir uzstādījuši teltis un lauka slimnīcas visvairāk skartajos apgabalos, lai sniegtu palīdzību dzīvības glābšanai. Daudzi brīvprātīgie joprojām meklē cilvēkus, kuri pēc katastrofas ir pazuduši bez vēsts. Katastrofas vietu apmeklēja…

Lasīt vairāk

Valdības veidošanas pilnvaras Levits oficiāli atdos Kariņam

Valdības veidošanas pilnvaras Levits oficiāli atdos Kariņam

Valsts prezidents Egils Levits parakstīs rīkojumu, ar kuru valdības veidošanu uzticēs “Jaunās Vienotības” līderim Krišjānim Kariņam. Šī partija 14.Saeimā ieguva visvairāk balsu, padarot tās par kvalificētākajām valdības veidošanai. Viņš ir pārliecināts, ka dažu nedēļu laikā varēs virzīt apstiprināšanai Saeimā pilnu valdības sastāvu. Levits pēc tikšanās ar Kariņu runāja ar medijiem, sakot, ka ir apspriests pirmais valdības deklarācijas projekts. Šī deklarācija iezīmē vairākas darba jomas, tostarp drošību un ārpolitiku, izglītību, enerģētiku, klimatu un vidi, konkurētspēju un…

Lasīt vairāk

Valdības lēmums paaugstināt elektroenerģijas sadales un pārvades tarifus, kas valstij nāks par labu ilgtermiņā

Valdības lēmums paaugstināt elektroenerģijas sadales un pārvades tarifus, kas valstij nāks par labu ilgtermiņā

Valsts uzņēmumi “Sadales neta” un “High Voltage Neta” plāno paaugstināt tarifus, kas ir tuvredzīgs solis, kas kaitēs Latvijas ekonomikai. Šādu viedokli intervijā Latvijas televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs. Viņš atzīmēja, ka Latvijā saules paneļus ir uzstādījušas vairāk nekā 10 000 mājsaimniecību, un lielākais uzstādīšanas “smaile” notiek šogad. Tas paredzēts, lai atbalstītu saules enerģijas ražošanu mājsaimniecībās. Ir skaidrs, ka tarifu kāpums nākamgad varētu kaitēt daudzām programmām un…

Lasīt vairāk

Galvenais koku ciršanas mērķis Zaļajā purvā ir kūdras radīšana

Galvenais koku ciršanas mērķis Zaļajā purvā ir kūdras radīšana

Tukuma novada Ķemeru nacionālā parka Zaļajā purvā uzsākta koku ciršana, lai mazinātu purva izžūšanas risku un veicinātu mitrāju atjaunošanos. Labvēlīgos apstākļos purvs atjaunojas lēni, bet pārliecinoši, lai pēc dažiem simtiem gadu tas tiktu atjaunots agrākajā krāšņumā. Eksperti cer, ka tas notiks, jo tas būtu liels ieguvums apgabalam. Kūdras ieguve “Zaļaja purvā” tika pārtraukta pagājušā gadsimta 60. gados, jo tika konstatēts, ka kūrortam nepieciešamie sērūdeņraža resursi ir apdraudēti. Taču purva attīstība tika apturēta nepareizi. Pierīgas reģionālās…

Lasīt vairāk

Hersons cīnās, lai pārvarētu okupācijas sekas

Hersons cīnās, lai pārvarētu okupācijas sekas

Ukrainas armijas īstenotā Hersonas atbrīvošana radīja lielas izmaksas pilsētas iedzīvotājiem, kuriem tagad ir jācīnās ar pārtikas, elektrības un citu būtisku pakalpojumu trūkumu. Nemitīgā apšaude pirmdien skāra ne tikai Hersonu, bet arī tās iedzīvotāju morāli. Apšaudē dzīvību zaudēja vismaz viens cilvēks, bet vēl četri tika ievainoti. Šis traģiskais notikums uz visiem laikiem ir mainījis cietušo dzīvi. Ukraina smagi strādā, lai palīdzētu Hersonas pilsētai atgūties no nesenajiem notikumiem. Lai cik grūti tas šķistu, tas nav neiespējami. Pilsēta…

Lasīt vairāk

Saslimstība ar Covid-19 joprojām ir augstāka par vidējo- Kurzemes, Latgales un Rīgas reģionos

Saslimstība ar Covid-19 joprojām ir augstāka par vidējo- Kurzemes, Latgales un Rīgas reģionos

  Saslimstība ar Covid-19 pagājušajā nedēļā bija visaugstākā Kurzemē, Latgalē un Rīgā, informē Slimību profilakses un kontroles centrs. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, tagad viss šķiet daudz labāk. Reģistrēti 2312 jauni Covid-19 gadījumi, bet pozitīvo testu īpatsvars pieauga līdz 14%. Stacionārā aprūpē esošo pacientu skaits samazinājās par 0,6%. Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits iepriekšējās nedēļas laikā samazinājies visos Latvijas reģionos. Tomēr saslimstības līmenis Kurzemē, Latgalē un Rīgā joprojām ir augstāks nekā vidēji Latvijā.

Lasīt vairāk

No 2026./2027.mācību gada skolās vairs nevarēs piedāvāt krievu valodu kā otro svešvalodu

No 2026./2027.mācību gada skolās vairs nevarēs piedāvāt krievu valodu kā otro svešvalodu

Sākot ar 2026./2027.mācību gadu, visās izglītības iestādēs būs jānodrošina mācības kādā no Eiropas Savienības (ES) valodām vai starpvaldību līgumos noteiktajā svešvalodā. Skolās vairs nevarēs izvēlēties krievu valodu kā otro svešvalodu, paziņojusi Izglītības un zinātnes ministrija. Ministrijas pārstāvji stāsta, ka šīs izmaiņas palīdzēs jauniešiem pilnvērtīgi iekļauties Eiropas izglītības telpā. Tas veicinās ES oficiālo valodu apguvi, kas savukārt pavērs darba iespējas ES un ārpus tās. Iekšlietu ministrijā skaidroja, ka bērni pirmo svešvalodu skolā sāk apgūt no 1.klases….

Lasīt vairāk
1 7 8 9 10 11 107