Valsts izglītības politika Latvijā pašlaik ir vērsta uz pakāpenisku atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, prioritāti piešķirot Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Tomēr Saldus vidusskola nesen pievērsusi uzmanību ar savu pieeju, izmantojot krievu valodu starptautiskos sadarbības projektos un brīvprātīgās nodarbībās.
Šāda rīcība ir izraisījusi diskusijas starp izglītības jomas vadītājiem un skolas administrāciju par to, kā skolu autonomija savienojama ar valsts kopējo ārpolitikas virzienu. Rakstā aplūkoti iemesli, kāpēc skola izvēlējusies šādu ceļu, un kā to vērtē atbildīgās amatpersonas.
Starptautiskā sadarbība un mācību metodes
Saldus vidusskola nedēļas sākumā publiskoja informāciju par tiešsaistes nodarbību, kurā 10. klases skolēni kopā ar jauniešiem no Armēnijas un Lietuvas sazinājās krievu valodā. Sākotnēji ziņa liecināja, ka krieviski tiek apgūta ķīmija, taču vēlāk skolas direktore precizēja, ka mērķis ir bijis cits. Nodarbības būtība bija sniegt skolēniem iespēju praktiski pielietot svešvalodu, stāstot par savām zināšanām dabaszinībās, nevis mācīties pašu priekšmetu svešā mēlē.
Skolas vadība uzsver, ka šādas aktivitātes notiek brīvprātīgi un tās ir pedagogu iniciatīva. Direktore norāda, ka Saldū ikdienā mazākumtautību valodas ielās nav dzirdamas, tāpēc skolēniem trūkst praktisku iespēju lietot apgūto svešvalodu.
Šī iemesla dēļ skola izmanto starptautiskus projektus, lai motivētu bērnus un uzlabotu valodas zināšanu kvalitāti. Papildus ķīmijas tematikai skola piedalās arī citos projektos, kuros krievu valoda tiek izmantota kā saziņas līdzeklis par tādām tēmām kā drošība internetā vai ceļošana.
Amatpersonu vērtējums un izglītības politika
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde ir paudusi bažas par skolas izvēli izmantot krievu valodu kā pamatu starptautiskai sadarbībai. Lai gan skolai ir metodiskā autonomija, ministre uzskata, ka tai būtu jāiet roku rokā ar valsts kopējo ārpolitiku un nacionālās drošības aspektiem. Līdzīgu viedokli pauž arī Saeimas Izglītības komisijas vadītāja, atgādinot, ka valsts mērķis ir pārtraukt agresorvalsts valodas finansēšanu un veicināt citu svešvalodu apguvi.
No šā gada septembra Latvijas skolās vairs nevarēs sākt apgūt krievu valodu kā jaunu otro svešvalodu. Šīs izmaiņas ir daļa no plašākas reformas, kas paredz pāreju uz mācībām tikai valsts valodā un Eiropas valodu portfeļa paplašināšanu.
Citi izglītības nozares eksperti norāda, ka skolas vadītājam ir jāizvērtē mācību procesa atbilstība ētikas normām un valsts noteiktajam attīstības virzienam, pat ja skolai ir savi argumenti par vēsturisko pieredzi vai pedagogu resursiem.
Vēsturiskais konteksts un nākotnes perspektīvas
Saldus vidusskolas vēsture sniedzas līdz pagājušā gadsimta 70. gadu beigām, kad mācības tajā notika gan latviešu, gan krievu plūsmā. Skolas direktore gan noraida pieņēmumu, ka šis vēsturiskais fakts ietekmētu pašreizējo prioritāšu izvēli, jo krievu plūsma skolas ēkā beigusi pastāvēt pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta. Tomēr dati rāda, ka Saldus vidusskola ir viena no retajām mācību iestādēm, kas joprojām aktīvi izmanto krievu valodu starptautiskos projektos paralēli angļu valodai.
Pašlaik skola paralēli esošajām programmām piedāvā apgūt arī vācu un franču valodu kā alternatīvas. Tas parāda, ka iestāde cenšas pielāgoties jaunajām prasībām, vienlaikus mēģinot pabeigt jau uzsāktos projektus un izmantot esošās iestrādes. Diskusija par to, kur beidzas skolas brīvība izvēlēties mācību metodes un kur sākas valsts stratēģiskās intereses, joprojām ir atvērta, un tā iezīmē plašāku pārejas procesu visā Latvijas izglītības sistēmā.