Valstij piederošais autoražotājs SAIC Motor paziņoja, ka vērsīsies pret Briseli Eiropas Kopienu Tiesā, lai “aizsargātu savas likumīgās tiesības un intereses”, jo pašreizējais tirdzniecības strīds saasinās attiecībā uz tādiem produktiem kā brendijs, piena produkti un ķīmiskās vielas.
Ķīnas uzņēmums SAIC Motor plāno vērsties pret Eiropas Komisiju Eiropas Kopienu Tiesā par tā elektriskajiem transportlīdzekļiem piemērotajiem 45 % muitas tarifiem, paziņoja autoražotājs, vēl vairāk saasinot saspīlējumu pasaules tirdzniecībā.
Tas notika pēc tam, kad Ķīnas valdība paziņoja, ka iesniegusi prasību Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) saistībā ar ES veikto pārbaudi, kas, kā apgalvo Komisija, ir “balstīta uz faktiem” un “antisubsidēšanas”.
Brisele apgalvo, ka Pekina savu elektrisko automobiļu nozari apveltījusi ar pārmērīgām subsīdijām, kas tai ļauj pārdot produktus pasaules tirgos mākslīgi lēti. ES no trešdienas sāka piemērot jaunus tarifus.
ES maksājumu mērķis bija kompensēt iespējamās Ķīnas subsīdijas un nodrošināt godīgāku konkurenci, mainoties atkarībā no tā, cik daudz katrs zīmols saņem valsts atbalstu. Valstij piederošajai SAIC ir noteikts visstingrākais tarifs – 35,3 % – papildus esošajai 10 % likmei.
Autoražotājs paziņojumā norādīja, ka tas “ļoti nožēlo” Eiropas Komisijas galīgo lēmumu un plāno uzsākt tiesvedību, lai turpinātu šo lietu, lai “aizsargātu savas likumīgās tiesības un intereses”.
SAIC Motor piebilda, ka Komisijas veiktajā izmeklēšanā “kļūdaini tika noteiktas subsīdijas” un “netika ņemta vērā” uzņēmuma iesniegtā būtiskākā informācija un argumenti.
Uzņēmums apgalvo, ka šie pasākumi “sadārdzinās automobiļu iegādes izmaksas Eiropas patērētājiem un kavēs elektrisko transportlīdzekļu ieviešanu”, un norāda, ka jau veic pasākumus, lai pielāgotos tā sauktajiem “Eiropas tirdzniecības šķēršļiem”, piemēram, izstrādājot jaunus modeļus Eiropas tirgum.
Tarifi būs spēkā piecus gadus, ja vien ES un Ķīnas amatpersonas nepanāks vienošanos par minimālajām cenām, kas ir sarežģīts variants, kurš joprojām tiek apspriests.
Vienlaikus Pekina ir draudējusi ar pretpasākumiem ES piena, brendija un cūkgaļas rūpniecībai, ko Brisele ir atzinusi par “nepamatotiem”. Komisija jau ir uzsākusi tiesvedību PTO, lai apstrīdētu piena un brendija pasākumus.
Ceturtdien ES sāka arī jaunu antidempinga izmeklēšanu par Ķīnas importēto holīna hlorīdu, kas ir dzīvnieku barībā izmantota ķīmiska viela. Šī izmeklēšana tika veikta pēc ES rūpniecības nozares sūdzības, kurā sniegti pierādījumi, ka Ķīnas ražotāju negodīgā tirdzniecības prakse negatīvi ietekmē Eiropas uzņēmumus.
“Izmeklēšanā tiks noteikts, vai būtu jānosaka pasākumi, lai novērstu iespējamās negodīgās prakses ietekmi, ņemot vērā visu veidu iesaistīto ES uzņēmumu (ražotāju, lietotāju un importētāju) intereses, kuri ir aicināti sadarboties,” teikts paziņojumā.
Atkarībā no pārbaudes rezultātiem pagaidu pasākumus varētu noteikt 8 mēnešu laikā, bet galīgos pasākumus – 14 mēnešu laikā.