Klimata pārmaiņas būtiski ietekmē vienu no Norvēģijas galvenajiem preču tirgiem

Klimata pārmaiņas ietekmē vienu no Norvēģijas svarīgākajiem preču tirgiem – zvejniecības nozari.

Zvejniecība ir viena no svarīgākajām nozarēm Norvēģijā, un jūras produktu eksports pagājušajā gadā sasniedza rekordaugstu apjomu – 172 miljardus Norvēģijas kronu (14,49 miljardus eiro), kas ir par 14 % vairāk nekā 2022. gadā. 2022. gadā jūras velšu nozare veidoja aptuveni 2,3 % no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Norvēģija ir arī lielākā lašu eksportētāja pasaulē. Saskaņā ar World’s Top Exports datiem šīs valsts atdzesētu vai svaigu lašu eksports 2023. gadā sasniedza 8,6 miljardus ASV dolāru (7,73 miljardus eiro), kas veidoja aptuveni 48,9 % no pasaules lašu eksporta.

Tomēr klimata pārmaiņas tagad būtiski apdraud šo ļoti svarīgo preci.

Viens no galvenajiem veidiem, kā klimata pārmaiņas ietekmē Norvēģijas zivsaimniecības nozari, ir boreālo zivju sugu, piemēram, Atlantijas mencu, melno paltusu, sarkanasaru un līdaku, skaita samazināšanās.

Sagaidāms, ka tiks samazināts arī lašu skaits, jo siltāki ūdeņi nozīmē, ka palielinās parazītu un kaišu izplatīšanās iespējamība, kas ietekmē zivis. Ziemeļu menca ir vēl viena suga, kuras mazuļi mazāk izdzīvo līdz pat pieaugušo zivju vecumam.

Tas varētu radīt problēmas ilgtspējīgai zvejai, jo viena no ilgtspējīgas zvejas praksēm ir ļaut zivīm izaugt līdz pieaugušajai zivij un vairoties, pirms tās tiek nozvejotas, lai nodrošinātu, ka okeānā paliek liels zivju skaits.

Klimata pārmaiņas nozīmē arī to, ka Norvēģijas dienvidu daļas tagad kļūst arvien mazāk piemērotas tādām sugām kā laši, sudrabzivis un brētliņas. Tās tagad vairāk migrē uz ziemeļu reģioniem.

Tāpēc zvejniecības dienvidu apgabalos, visticamāk, saskarsies ar finansiāliem zaudējumiem un uzņēmējdarbības apjoma samazināšanos vai, iespējams, pat slēgšanu.

Siltāki ūdeņi nozīmē arī to, ka Norvēģijas piekrastē tagad tiek konstatētas arī daudzas jaunas sugas, kas parasti sastopamas tālāk uz dienvidiem, un tas var traucēt vietējai iedibinātajai jūras ekosistēmai.

Arī citas jūras velšu sugas, piemēram, Norvēģijas sniega krabji, ir jutīgas pret temperatūras izmaiņām, un, lai izdzīvotu līdz pieaugušo vecumam, tām parasti ir nepieciešami sasalstoši ūdeņi. Tie ir sastopami Barenca jūrā, kā arī Svalbārā, Aļaskā un daļā Kanādas un Krievijas Arktikas.

Tomēr klimata pārmaiņu dēļ tādas sugas kā sniega krabji vairs nevar tikt zvejotas rūpnieciskai zvejai nepieciešamajā daudzumā, tādējādi uzņēmumiem ir grūtāk droši piedāvāt šo produktu klientiem.

Augstāka temperatūra nozīmē arī to, ka dažu mazāku zivju, piemēram, siļķu un moivu, barības sugu, piemēram, planktona, skaits ir samazinājies vai tās ir pārceļojušas uz citiem apgabaliem, tādējādi ietekmējot arī šīs zivju sugas.

Kā var aizsargāt Norvēģijas zivsaimniecības nozari?

Viens no labākajiem veidiem, kā aizsargāt Norvēģijas zivsaimniecības nozari un jūras ekosistēmu, ir ilgtspējīga zveja.

Tīklu izmantošana, nevis grunts tralēšana vai bagarēšana, ļauj zivju un jūras dzīvnieku populācijām saglabāt pēc iespējas lielāku līdzsvaru, vienlaikus ilgtermiņā nodrošinot pietiekami daudz pārtikas un uzņēmējdarbības zivsaimniecībai.

Citi pasākumi ietver pārzvejas un jūras piesārņojuma ierobežošanu. To var panākt, izmantojot labākas kvalitātes laivas ar pilnībā elektrisku vai hibrīdkurināmo tehnoloģiju, tādējādi samazinot emisijas.

Vēl viens veids, kā aizsargāt Norvēģijas zivsaimniecības nozari, lai atjaunotu zivju populācijas, ir strādāt pie jūras ekosistēmu un dzīvotņu atjaunošanas. Jūras aizsargājamo teritoriju paplašināšana ir vēl viens veids, kā nodrošināt, lai jūras ekosistēmām būtu pietiekami daudz laika atjaunoties pēc pārzvejas.

 

Leave a Comment